Vairāk nekā divdesmit Latvijas pašvaldību lūgušas Satversmes tiesu izskatīt lietas par nelikumīgu iekļaušanu novados, kaut arī Ministru kabinets rosinājis izbeigt tiesvedību visās ar reģionālo reformu saistītajās prasībās.
Ministru kabineta (MK) pārstāvis Satversmes tiesā (ST) lēmumu izbeigt tiesvedību pamatojis ar decembrī Saeimas pieņemto un tagad spēkā esošo jauno administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Izrādās, MK juristi uzskata, ka līdz ar to spēku zaudējis administratīvi teritoriālās reformas likums, uz kura pamata izdoti tiesā pašvaldību un iedzīvotāju apstrīdētie MK noteikumi.Jau iepriekš «Ziņām» bažas par to, ka tiks darīts viss, lai neizskatītu lietas par reģionālo reformu pēc būtības, izteica vairāku Jelgavas pašvaldību vadītāji, kuri apstrīd iekļaušanu jaunizveidojamā novadā. «Mūsu gadījumā situācija ir īpaši absurda, jo Ministru kabinets jau pirms diviem gadiem apstiprināja novada izveidi iepriekšējā pagasta robežās. Visu laiku, kopš apstrīdam mūsu iekļaušanu Jelgavas novadā, nākas pārliecināties, ka tiek darīts viss, lai sūdzība netiktu izskatīta,» skaidro Valgundes novada domes priekšsēdētājs Edgars Turks. Viņš līdz ar Glūdas un Līvbērzes pagastu un 25 Latvijas pašvaldībām 12. janvārī ST iesnieguši lūgumu lietu tomēr izskatīt pēc būtības. «Ziņu» rīcībā ir neoficiāla informācija, ka ST rit spraigas debates, vai pašvaldību un iedzīvotāju sūdzību joprojām iespējams izskatīt pēc būtības.
