Es domāju, tātad esmu. Balstoties uz šo Nīčes tēzi, pakritizēsim slaveno, draugiem domāto portālu un pārdēvēsim par «paziņas.lv». Jo labu draugu mēdz būt divi trīs, nevis bezgalīgs saraksts vairākos simtos. Citādi viss okei, man patīk draudzēties un rakstīt garas, personiskas vēstules. Tikai godmanisks «bet». Pēc piedāvājuma kļūt par nopietniem vēstuļu draugiem jāviļas dziļdomīgās klusēšanas dēļ. Tad kādēļ mums būt kopā – lai klusētu? Variantu, kā pļerkstēt par neko, tagad ir daudz. Čatot skaipā un pat televīzijā, notralināt mobilo operatoru uz svētkiem dāvātās bezmaksas minūtes. Blogos un portālos var lielīties ar savām zināšanām tūkstošu acu pāru priekšā, mest pakaļ savas atziņas anonīmiem lasītājiem vecajā labajā variantā uz papīra, ko šobrīd daru. Bet – vai tas var aizvietot Draugus ar lielo burtu, ar kuriem pārmīt ne tikai priekus, bet arī bēdas? Kādreiz – vai pat bieži – parunāt «po dušam», zinot, ka tas paliks tikai starp mums? Šīs anonīmās surogātiskās sarunas interneta vidē ir samērā jauna parādība, taču lielai porcijai tā kļūst par neatņemamu eksistences formu. Bet – kurš būs tik drosmīgs, lai to nosauktu par cilvēku attiecībām? Jūs pareizi iebildīsiet, ka daudzi vairs nemāk kontaktēties pa vecam, nemāk veidot attiecības. Bet – ja nu tas tā ir, tieši pateicoties internetam, datorspēlēm, izklaides industrijai, seklajos seriālos popularizētajai dzīves uztverei, visam amerikāniskajam, ko dažs francūzis, vācs vai arābs noraida, taču pārējā pasaule skrien pakaļ atplestām mutēm. Līdz ar Latvijas Pasta neveiksmēm aizmirstībā grimst ēra, kad pat vairākas dienas bija jāgaida draugu un vecmāmiņu vēstules, lai kā dārga liecība krātos atvilktnēs nākamajām paaudzēm.Kas var būt jaukāks par trīsgadīgās meitas lūgumu pirms gulētiešanas: «Parunāsim par šo jauko dzīvi!» Nezinu, kur viņa dzirdējusi šādu frāzi, bet tieši to es vēlētos ar tevi, mans nākamais draugs. Parunāt godīgi, nekaunoties. Pafilosofēt. Ja reiz nesam tālāk grieķu kultūru, tad to labāko – ne tikai Olimpa spēles, bet arī diskusiju, retorikas mākslu. Par sevi smejos, ka esmu liels domātājs, tikai neko lielu vēl neesmu izdomājis, bet – darīsim to kopā! Meklēsim atbildes un pieklājīgu skaidrojumu šai jaukajai, bet samezglotajai dzīvei. Un kautrīgajiem, klātienē mulstošajiem internets kā radīts.
