Zemgalē reģistrēts ap 700 nevalstisko organizāciju, bet sabiedrības lietu kārtošanā aktīvi iesaistījušies vien daži desmiti biedrību, nodibinājumu, kopienu centru un neformālo grupu.
Demokrātija ir politisks režīms, kur vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), – tā dažos vārdos oficiāli tiek skaidrota iekārta, kas slavēta un pelta, svērta un mērīta, bet lielākoties atzīta par sabiedrībai pieņemamāko, un tajā nepilnus 20 gadus cenšamies «ierakstīties» arī mēs. Tas prasījis mainīt domāšanu, lai ikviens varētu sajustu šīs varas spēku, kas jo spilgti manifestējas pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs. «Tā ir sabiedrība, kas organizējas neatkarīgi no valsts un pēc brīvas gribas apzinās savu spēku un zina, kā panākt interešu aizstāvību. Tā ir pilsoņu līdzdalība valsts un sabiedrības lietu kārtošanā,» skaidro Zemgales Nevalstisko organizāciju (NVO) centra vadītājs Uldis Dūmiņš, ar kuru ielūkojamies dažādu mūsu puses biedrību, nodibinājumu, centru, grupu un citu nevalstisku formējumu gaitās un misijā.Piedalīties domes sēdēs«Idejiski NVO veidotas, lai līdzdarbotos publiskajā pārvaldē, bet reāli Zemgalē lielākā daļa organizāciju sniedz vien pakalpojumus – no aptuveni 700 tikai 30 piedalās dažādās pašvaldības komisijās un komitejās. Domes sēdes lielākoties ir atklātas, tomēr reti tajās mana kādu NVO pārstāvi, kaut gan organizācijām ir tādas tiesības, jo tās pārstāv noteiktas sabiedrības grupas intereses. Ja, piemēram, tiek lemts par luksoforiem ar skaņas signālu, attiecīgai NVO vajadzētu būt klāt un paust savu viedokli, kā tas noticis Jelgavā ar Neredzīgo biedrības dalību integrācijas komisijas sēdē,» pārliecināts U.Dūmiņš, vērtēdams organizāciju iesaistīšanos publiskajā pārvaldē kā nepietiekamu. To atzīst arī daudzi NVO vadītāji, kas pērn piedalījās aptaujā par reģiona pašvaldību sadarbību ar biedrībām un iedzīvotājiem. Tā atklāja, ka pastāv arī diezgan daudz pilsoniski aktīvu organizāciju – vairāki aptaujātie minēja, ka regulāri tiekas ar domes amatpersonām un politiķiem, raksta vēstules ar priekšlikumiem, bet tikai neliela daļa iesaistās komiteju un darba grupu sēdēs. (Kāda organizācija, kura vēlējās palikt anonīma, gan atklāja, ka tā piedalās pašvaldības darbā, bet tai neesot tiesību izteikt priekšlikumus.) Lielākā daļa NVO arī norādīja, ka vietējai varai būtu jāatbalsta viņu aktivitātes, kas vērstas uz sabiedrības vajadzību apmierināšanu, un jābūt atvērtākiem pret organizāciju priekšlikumiem, gan ar piebildi – aktīvākām jākļūst arī pašām.Līdzdarbību nodrošina likumdošanaPastāv mehānisms, kas ļauj biedrībām un neformālām grupām savas intereses aizstāvēt arī valsts līmenī, tomēr nereti organizācijām un iedzīvotājiem pietrūkst zināšanu un degsmes, turpina U.Dūmiņš, atgādinot, ka katras ministrijas interneta mājas lapā ir sadaļa «Sabiedrības līdzdalība», kas panākta Ministru kabineta un NVO parakstītā memoranda rezultātā. Turklāt līdzdalību centrālajā valsts pārvaldē, tāpat kā pašpārvaldē (darba grupās, padomēs, konsultatīvajās struktūrās, sniedzot atzinumus un priekšlikumus), nodrošina likumdošana, kas gan prasa attiecīgās nozares ministra politisko gribu, profesionāļus, kas seko līdzi izsludinātajiem projektiem, savlaicīgu informācijas apriti, pārliecināšanos, ka valsts pārvalde tiešām ņem vērā iesniegtos priekšlikumus, kā arī sadarbošanos ar noteiktā jautājumā kompetentajām organizācijām, norāda Zemgales NVO centra vadītājs. Tomēr solīti pa solītim darbs ir paveicams!Būt mazāk atkarīgiemVisiem zināms – lai organizācijas veiksmīgi darbotos un attīstītos, nepietiek vien ar aktīviem un ideju bagātiem tās dalībniekiem. Nepieciešams finansējums, ko NVO pārsvarā gūst no dalības dažādu institūciju projektos. «Pašvaldības atbalsts ir apsveicams, jo īpaši Jelgavā, kur ir viens no lielākajiem NVO budžetiem Zemgales pašvaldībās attiecībā pret organizāciju skaitu, bet jautājums ir par to, cik skaidri izstrādāti kritēriji pašvaldību NVO atbalsta programmās,» min Uldis, piebilstot, ka svarīgi izstrādāt nepārprotamus nosacījumus, kas paredz atbalstīt labākās idejas, kādi tie, piemēram, ir Sabiedrības integrācijas fondam. Turklāt daudzas pašvaldības (īpaši pagastu padomes) varētu pamācīties no Liepājas domes. «Tur izstrādāts ļoti detalizēts nolikums, un organizācijas saņem atbalstu pēc iegūto punktu skaita, kas veicina īstenot labākās idejas, neņemot vērā, cik draudzīga ir pašvaldība vienai vai otrai organizācijai,» zina stāstīt U.Dūmiņš, visām organizācijām novēlot dažādot ienākumu avotus, būt mazāk atkarīgām un vairāk mēģināt aizstāvēt savas grupas intereses valsts un pašvaldības līmenī.Raugoties nākotnē, Zemgales NVO centra vadītājs lielu triecienu nevalstisko organizāciju sektora pastāvēšanai nesaskata. Krietni saruks valsts dotācijas, ko gan saņem vien nedaudz lielo organizāciju, bet piekļuve Eiropas fondiem paliek nemainīga. «Izmaiņas būs vien konkurencē. Starp citu, pašlaik redzam, ka dibinās jaunas organizācijas – kad uzņēmumi samazinās un bankrotē, biedrību skaits aug. Iespējams tādēļ, ka iedzīvotāji vēlas darboties!» TerminiBiedrība – brīvprātīga personu apvienība, kas dibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura. Par biedrības dibinātājiem var būt fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesībspējīgas personālsabiedrības. Dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par diviem. Biedrība ir juridiskā persona. Nodibinājums, arī fonds – mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas rakstura. Nodibinājumu var dibināt viena vai vairākas personas. Tas ir juridiskā persona. Kopiena – neformāla indivīdu grupa, kuru veido kāda sociāla identitāte vai kopīgas intereses.Biedru labuma organizācija – sabiedriska organizācija, kuras galvenais mērķis ir kalpot tās biedru interesēm.Nevalstiskais sektors – sabiedrības darbības joma, kuru veido gan formālie, gan neformālie sabiedriskie rīki un kura pastāv ārpus publiskās varas un biznesa sektora.Pilsoniskā sabiedrība – tā, kurā indivīdi sadarbojas ar citiem indivīdiem un publisko varu sabiedrības problēmu risināšanā.
