Jau pierasts, ka ik ziemu pēc Hermaņa Brauna fonda uzaicinājuma Latvijā viesojas Maskavas pareizticīgo vīru koris «Pravoslavnije pevčije».
Līdztekus tradicionālajam koncertam Rīgas Domā slavenie dziedoņi šogad jau paguvuši uzstāties arī Siguldā un Cesvainē, bet tieši pareizticīgo Jaungada pirmajā dienā lieliska izdevība dzirdēt izcilo kolektīvu būs jelgavniekiem. Jelgavas kultūras namā paredzētā koncerta sākums – pulksten 19.Eiropas muzikālajās aprindās krievu baznīcas koru dziedāšana allaž radījusi īpašu sajūsmu. Lielākoties tā attiecināma uz «basso profondo» – oktāvistu – majestātisko skanējumu. Taču ne jau balsu salikums vai dispozīcija ir šā skanīguma noslēpums – tiek uzskatīts, ka pareizticīgo kora dziedāšanā izpaužas īstenā krievu tautas dvēsele.Maskavas koris «Pravoslavnije pevčije» («Pareizticīgie dziedoņi») izveidots 1992.gadā, apvienojoties labākajiem profesionālajiem dziedātājiem no Maskavas baznīcu koriem. Krievijā, kur izcilu vīru koru nav mazums, tas pelnīti tiek uzskatīts par labāko kopš 16.gadsimta Krievzemē pastāvošo dziedošo diakonu koru tradīciju turpinātāju, «Ziņas» informēja koncertu organizētāji no Hermaņa Brauna fonda.Pareizticīgie dziedoņi piedalījušies daudzos starptautiskos festivālos Krievijā, Vācijā, ASV, Šveicē, Itālijā un akcijā «Pasaule bez kājnieku mīnām» Ženēvā. Nesen koris ieskaņojis jaunu dubultalbumu. Kora dibinātājs diriģents un mākslinieciskais vadītājs Georgijs Smirnovs (1960) ir Maskavas Valsts konservatorijas Kordiriģēšanas fakultātes absolvents. Pazīstams arī kā muzikologs un, būdams izdevniecības «Mūzika» redaktors, sagatavojis izdošanai vairākus sakrālās mūzikas krājumus. Par īpašu notikumu kļuva 1989.gadā izdotās Sergeja Rahmaņinova (1873 – 1937) «Vesperes» – pēc septiņdesmit aizmirstības gadiem tas bija viens no pirmajiem krievu garīgās mūzikas izdevumiem.«Pravoslavnije pevčije» repertuārā ir krievu garīgā kormūzika kopš tās pirmsākumiem līdz mūsdienām, īpaši akcentējot pirmsrevolūcijas Maskavas skolas komponistu, tādu kā Aleksandrs Kastaļskis (1856 – 1926), Pāvels Česnokovs (1877 – 1944), Aleksandrs Grečaņinovs (1864 – 1956) u.c. mūziku. Par Latvijas koncertu pamatskaņdarbu izvēlēta Konstantīna Švedova (1886 – 1954) Liturģija vīru korim.
