To, kas notika 13.janvāra vakarā Vecrīgā, vērtēju kā šodienas Latvijas policijas vadības neizdarību.
Par piemēru tam, cik apņēmīgi bija jārīkojas šodien, varu minēt kādu nepelnīti aizmirstu vēstures faktu. 1940.gada 17.jūnijā Rīgā pie Stacijas laukuma, pārģērbušies civilā, grupa padomju karakuģa «Marats» jūrnieku kopā ar daļu Maskavas forštates pretvalstiski noskaņotu iedzīvotāju sāka publisku padomju tanku «bučošanu». Pēc brīža viņi bija tie, kas pilsētā izprovocēja grautiņu sākšanos. Tuvējā pilsētas kanālā šie «demonstranti» iemeta tos nedaudzos policistus, kas mēģināja stāties pretī grautiņa rīkotājiem.Toreiz kārtības uzturētāju rindās atradās policijas virsnieks – jelgavnieks Ēriks Gustavs, kurš uzņēmās atbildību un vadīja vairāku desmitu policistu vienību, kas sēdēja zirgos. Toreiz apņēmīgie policisti, bruņojušies vienīgi ar stekiem, savaldīja trakojošo pūli. Tas ir uzskatāms piemērs tam, kā jārīkojas atbildīgiem kārtības uzturētājiem.Ko mēs ieraudzījām otrdienas vakarā? Manuprāt, jāsauc lietas īstajos vārdos – policistu vidū neatradās apņēmīgi un lēmumus pieņemt spējīgi vadītāji. Šodien kārtības sargi ir neizsakāmi labāk ekipēti ar speclīdzekļiem. Viņu rīcībā jau iepriekš bija diezgan plaša informācija, ka mītiņā piedalīsies ne tikai miermīlīgi noskaņoti iedzīvotāji. Cik man pašam izdevās novērot, nedaudzos policistus kārtības uzturēšanai mēģināja organizēt kāds zemāka ranga virsnieks. Kur šajā brīdī bija viņu augstākā vadība ar iekšlietu ministru Mareku Segliņu priekšgalā? Ja viņi nevarēja vai nemācēja organizēt padoto darbu, varēja iet paši un nodrošināt kārtību. Pretēji policijas vārgajai rīcībai, vēlos uzteikt ātrās medicīniskās palīdzības dienesta darbu. Redzēju, cik operatīvi un profesionāli viņi to darīja.Nobeigumā vēlos atzīmēt, ka varas politiķu mēģinājums uzlikt atbildību uz mītiņa organizētāju pleciem ir negodīgs. Vai tiešām pie varas esošie izliekas apzināti neredzam to, ka nekārtības tika speciāli organizētas un policijas rīcība nebija pareizi organizēta?