Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) nostiprinājušās demokrātiskas sabiedrības tradīcijas, pilsoņu brīvības un tiesiskas valsts principi, savukārt ekonomiskajā ziņā dalība šajā organizācijā ne vienmēr ir nesusi cerēto rezultātu – tās ir dažas no atziņām, ko diskusijā par izmaiņām iedzīvotāju dzīvē pēc iestāšanās ES pirmdien pauda tās dalībnieki.
Kā skaidro biedrības «Latvijas Pilsoniskā alianse» pārstāve Ausma Pastore, Jelgava ir otrā pilsēta pēc Alūksnes, kurā visu Latvijas reģionu iedzīvotāji diskutējot var izteikt savu viedokli par piedzīvotajām pārmaiņām.Pēc viedokļu uzklausīšanas un apkopošanas no visiem Latvijas reģioniem paredzētas vēl vairākas diskusijas ar valsts pārvaldes pārstāvju piedalīšanos, informē A.Pastore. Pēc tam līdz rudenim tikšot sastādīts ziņojums nodošanai Eiropas Komisijai un Latvijas politikas veidotājiem. Tas esot nepieciešams, lai politiķi spētu novērtēt iedzīvotāju vajadzības un rīkoties, tās iestrādājot dažādos rīcības dokumentos.Ieguvums – cilvēktiesības un brīvībasKā galvenos ieguvumus no iestāšanās ES Jelgavas diskusijas dalībnieki minēja to, ka palielinājušās iespējas brīvi pārvietoties, jauniešiem pavērušās iespējas studēt citu valstu mācību iestādēs un, kā izteicās Zemgales nevalstisko organizāciju centra vadītājs Uldis Dūmiņš, jaunu un pilnvērtīgu nozīmi ieguvis vārds «cilvēktiesības». Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pilnībā mēs vēl neesam spējuši izmantot iespējas un piedāvājumus, ko sniedz, piemēram, dalība mūžizglītības programmās. Starp ieguvumiem sarunas dalībnieki atzīmēja arī dalību kolektīvās drošības sistēmas izveidē un nodrošināšanā.Neizmantotās iespējas un protekcionismsDiskusijas laikā dalībnieku lielāko aktivitāti raisīja saruna par Latvijas ieguvumiem un zaudējumiem ekonomiskajā jomā. Vairums piekrita pirms iestāšanās ES eiroskeptiķu izteiktajam pieņēmumam, ka, sakot kāda diskusijas dalībnieka vārdiem, jaunās dalībvalstis ir interesantas kā «noieta tirgus savai produkcijai, jo tika uzlikti ievērojami ierobežojumi lauksaimniecības produktu ražošanai».Jānis Freimanis, kurš pārstāvēja biedrību «Tehniskās jaunrades centrs» atzīmēja, ka jelgavniekiem piemērs nav tālu jāmeklē – jāpalūkojas uz to, kas šobrīd ir palicis pāri no cukurfabrikas un šīs nozares kopumā.«Ir pietiekami daudz informācijas, ka jau pirms iestāšanās ES bija skaidrs – ka daudzas nozares ir lemtas iznīcībai, tikai toreiz par to neviens skaļi nevēlējās runāt,» uzsvēra F.Freimanis.
