Sakarā ar gaidāmo jubileju kopīgi ar dzīvesbiedri Guntu vēlējāmies apskatīt ēku, kur pirms 80 gadiem pirmoreiz ieraudzīju Latvijas debesis. Manā dzimšanas apliecībā rakstīts, ka esmu piedzimis Jelgavas Sarkanā Krusta slimnīcā. Tagad vienīgi Palīdzības ielas nosaukums norāda, ka kādreiz pamestajā namā sniegta medicīniskā palīdzība Jelgavas pilsētas un apriņķa iedzīvotājiem. Ēku, kur daļa logu izsisti vai arī stāv atvērti lietum, sniegam un salam, grezno uzraksts – Valsts īpašums. Redzams, ka tā celta tieši slimnīcas vajadzībām, par ko liecina sarkanā krusta zīme jumta izbūvē. Iespaids, kādu izraisa šāda bezatbildība, ir gaužām bēdīgs, jo staltais nams nodots iznīcībai, visu atstāts un pamests. Nedomāju, ka tas darīts ar nolūku, lai par ievērojami mazāku cenu to varētu iegādāties kāds mūsu miljonārs. Tajā pašā laikā Jelgavā Valsts un Pašvaldības policijas nodaļas izvietotas kādreizējos īres un dzīvojamos namos, kur nepieciešami lieli remontdarbi. Bijušajai Sarkanā Krusta slimnīcas ēkai plašs pagalms, garāžas un pagrabs, tā neatrodas pilsētas centrā. Varbūt domniekiem rastos citi varianti, kā turpmāk to izmantot?Ejot tālāk uz Driksas pusi, var redzēt nezālēs ieaugušas kādreizējās siltumcentrāles graustus ar lielo mūra skursteni. Tālāk kā cilvēks izsistām acīm vaļējiem logiem rēgojas Jelgavas cietuma daudzstāvu ēka, kur ieslodzītie strādāja un ražoja materiālas vērtības. Teritoriju tuvāk pie dzelzceļa tilta grezno uzraksts – Privātīpašums –, liedzot iespēju pieiet abu upju satekai. Pirms dažiem gadiem tur bija vērojama rosība, kas tagad, par nožēlu, aprimusi.Ielas labajā pusē labu iespaidu neizraisa neapkoptās un pielūžņotās noliktavas, kur vērojama liela nekārtība, kas gaida rūpīga saimnieka uzkopšanas darbus.
