Otrdienas vēlā vakarā Rīgas lidostā ar reisu no Berlīnes tuvinieki, draugi, kolēģi no Latvijas Motosporta federācijas un žurnālisti sveica mājās Dakaras rallija 14. vietas ieguvēju Eināru Vinteru.
Gaisā tika šauts tradicionālais šampanietis, kopīgi notiesāta sagaidītāju sarūpētā torte un vēsturiskais mirklis iemūžināts fotogrāfijās.Spītējot likteņa triecieniem«Latvieši brauca un brauks Dakarā, lai kādi likteņa triecieni negadītos. Mēs tiem, kas dzīvo tuksnešos, parādīsim, kā jābrauc pa tuksnesi!» uzsaukdams pirmo tostu, sacīja komandas «JV Moto Team Riga» menedžeris Jānis Gaigals.Bez triecieniem divu nedēļu garajā sacensību maratonā neiztika arī Vinters. Kopumā piedzīvotos kritienus varot skaitīt desmitos, tomēr vienmēr izdevies izķepuroties. «Vai tā bija tieši tā pati vieta, kur no kraujas nogāzās Karlosa Sainsa auto, vai cita līdzīga, bet man uz tādas izdevās «izvilkt» moci, kad priekšējais ritenis jau bija pāri malai,» «Ziņām» atklāja Einārs.Trase profesionāļiemPirmie trīs posmi, pēc Vintera teiktā, bijuši «samērīgi», ceturtajā iznācis pamatīgi nomaldīties, piektajā – aizķeroties aiz zara, savainot rokas mazo pirkstiņu, kādā no turpmākajiem – to pašu roku vēl pamatīgi sasist. 10. janvāra atpūtas diena tādā situācijā bijusi īsti iederīga. Pamatīgs kūlenis apmests devītajā posmā 12. janvārī, jo smilšainā trases cilpa no Kopiapo uz Kopiapo slēpa arī viltīgus akmeņus. Bet pats grūtākais izrādījies desmitais – 478 kilometri smilšaina, akmeņaina un kalnaina ceļa, kur izdevies gan pašam sadauzīties, gan moci no divu metru kraujas nolidināt. «Arī pretsāpju līdzekļi rokai bija beigušies, tad gan braucu bļaudams,» no Rīgas lidostas attāluma uz šādu situāciju Einārs nu var atskatīties ar smaidu. Salīdzinot ar Āfrikas trasēm, «Dienvidamerikas Dakaru» viņš vērtē kā vairāk tehnisku, domātu profesionāla līmeņa sportistiem, ne amatieriem, kāda Dakara skaitās pēc būtības. «Rūpnīcu komandu braucējiem faktiski lielu problēmu nebija,» viņš secina. Pats «pie vislabākās apstākļu sakritības» varbūt varējis tikt vienu vietu augstāk. «Bet kā būtu, ja būtu, to neviens nevar pateikt,» nosmej Einārs.Arī mājinieki var atslābtMājinieki – vecāki, sieva Daiga, dēls Mārtiņš un meita Madara – «Ziņām» apliecināja, ka visiem iespējamiem saziņas un informācijas līdzekļiem nepārtraukti sekojuši rallijreida notikumiem un Eināra gaitām sacensību laikā. Daiga, kuras uzdevums bijis morāli atbalstīt vīru, atklāj, ka savu nervu spriedzi centusies mazināt ar adīšanu un biežāk apmeklētām ūdens aerobikas nodarbībām. Mārtiņš neslēpj, ka ik iespējamu brīdi ielūkojies interneta saitos un noskatījies arī visas iespējamās TV pārraides par sacensībām: «Protams, bija satraucošāk nekā pirmajā reizē, kad viņi brauca abi divi ar brāli Jāni.» Madara savukārt ļoti gaidījusi, kad tētis vakarā piezvanīs. Nu beidzot ir iespēja visus 2009. gada Dakaras stāstus dzirdēt nepastarpināti. 2009. gada Dakaras statistikaTrase No ieplānotajiem 5652 ātrumposmu kilometriem 1225 tika atcelti neparedzētu laika apstākļu radīto sarežģījumu dēļ. Vienpadsmito posmu sportisti veica tikai pārbraucienā.Motocikli Startēja 217, līdz finišam tika 113 (izstājušies 104).Kvadracikli Startēja 25, finišēja 13 (izstājušies 12).Automobiļi Startēja 177, līdz beigām noturējās 90 (izstājušās 87).Kravas auto Startēja 81, finišā Buenosairesā atgriezās 52 (izstājušās 29).Kopumā No 471 transportlīdzekļa Dakaras rallijreidu pabeidza 239, bet izstājās 232 jeb 49 procenti.Latvijas pārstāvju rezultātiMotobraucējs Einārs Vinters – 14. vieta kopvērtējumā, 4. vieta maratonklasē.Autoekipāža Jānis Āzis/Ainārs Princis – 24. vieta, Māris Saukāns/Didzis Zariņš – 83. vieta, Andris Feldmanis/Krists Feldmanis – izstājušies.
