Īstenojot novadu reformu, vērienīgas izmaiņas sagaida arī izglītības iestāžu finansēšanas kārtību, jo paredzēts, ka turpmāk nauda sekos skolēnam, nevis izglītības programmai. Tas ļautu pedagogiem arī paaugstināt atalgojumu, bet vienlaikus daudzi, īpaši nelielo skolu skolotāji, varētu zaudēt darbu.
Meklēt izglītības iestāžu tīkla attīstības risinājumus Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) sadarbībā ar Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministriju tika uzdots pēc Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda tehniskās palīdzības 2007.gada misijas sniegtā situācijas raksturojuma, kas norādīja uz vairākiem būtiskiem trūkumiem izglītības sistēmā. Tāpēc 2008.gada sākumā ministrijas kopā ar dažādiem sadarbības partneriem izveidoja īpašu darba grupu, kuras mērķis bija analizēt skolu tīkla efektivitāti, izstrādāt priekšlikumus finansēšanas modeļa «Nauda seko skolēnam» ieviešanai un veikt citus pasākumus skolu tīkla attīstībā. Šāda modeļa pamatā ir nepieciešamība nodrošināt ne vien izmaksu efektivitāti, bet arī izglītības pieejamību un kvalitāti.Kā mainījies audzēkņu skaits Latvijas mācību iestādēs, kāda ir pedagogu noslogotība un kas varētu būt lielākie ieguvēji no modeļa «Nauda seko skolēnam» ieviešanas – lasiet ceturtdienas, 22.janvāra, «Zemgales Ziņās».
