Kristīne Babicka, ģimenes ārste
Sākšu ar to, ka aizvadītajā nedēļas nogalē kavējos atmiņās par dienām, ko pavadīju bezgala jaukajā un saulainajā Spānijā! Tie, kuri bijuši šajā valstī, mani sapratīs, kas nav, novēlu viņiem noteikti kaut reizi dzīvē tur nokļūt. Var teikt – biju tik ļoti emociju pārņemta, ka abas brīvdienas mājās kopā ar ģimeni aizlidoja nemanot. Tādā saulainā noskaņojumā pirmdien devos uz savu ģimenes ārstes prakses vietu Zemgales Veselības centrā. Atzīšos, ne todien, ne visu šo nedēļu negaidīju ko tādu. Proti, uz pieņemšanu nāca vismaz divreiz vairāk pacientu nekā līdz šim. Cik zinu, ar līdzīgu problēmu saskārušies arī mani kolēģi. Šādi līdz mums nonācis Veselības ministrijas un tātad arī Latvijas valdības lēmums no nākamā mēneša paaugstināt maksu visiem medicīnas pakalpojumiem. Pēc tam, kad tika publiskota šī informācija, pie ārstiem acīmredzot nolēmuši doties visi, kas līdz šim vizīti atlikuši. Daudzi to dara arī «katram gadījumam». Jāuzsver, ka ievērojami palielinājusies slodze arī laboratorijās un konkrētu slimību speciālistiem. Godīgi sakot, es savus pacientus saprotu, jo viņi nav tas maksātspējīgākais kontingents, un tāpēc jāpaspēj veikt kaut analīzes, kamēr tas nemaksā ievērojami dārgāk. Patlaban man nav viennozīmīgas receptes, kā valstī būtu vajadzējis risināt naudas trūkuma problēmu veselības jomā. Vienu gan varu pateikt – jau netālā nākotnē sastapsimies ar laikus neārstētām slimībām. Pieļauju, ka nedz ministrijā, nedz valdībā nesēž muļķi, kas to nesaprot. Taču, kā paredzēts risināt nenovēršamo vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanos, man nav nojausmas. Lielais pacientu skaits, gribi vai ne, uzliek papildu slodzi birokrātisko pienākumu veikšanai, jo visai skrupulozi jāaizpilda gan pacientu kartītes, gan atskaišu dokumenti. Manā praksē ir 1900 pacientu, tāpēc arī ievērojams «papīru» darba apjoms. Pieņemot pacientus un vēlāk dodoties mājas vizītēs, ar piecām sešām stundām ir par maz. Nāksies tam ziedot kādu brīvdienu. Pārējais laiks gan tiks pavadīts kopā ar meitu, dēlu un dzīvesbiedru.
