Grūti būtu nosaukt visas jaunās zinātnieces Skaidrītes Dzenes intereses. Viņa uzskata, ka pasaulē notiek tik daudz interesanta, kur gribētos pagūt iesaistīties, ka žēl pat miegam veltītā laika.
Ar Skaidrīti Dzeni «Ziņas» iepazinās pērn nopietniem uzņēmējdarbības jautājumiem un problēmām veltītā seminārā. Toreiz «pie apaļā galda» bija sapulcējusies gana prominenta ekonomistu un uzņēmēju kompānija, kas aizrautīgi diskutēja par Latvijā un pasaulē notiekošiem procesiem. Liels bija pārsteigums, kad izrādījās, pie viena galda viņus izdevies sapulcēt jaunai gaišmatainai meitenei. Notikuši vairāki līdzīgi pasākumi, kuru iniciatore jeb, kā izsakās viena no LLU Ekonomikas fakultātes pasniedzējām Irēna Baraškina, «garainis, kas veicina vārīšanos», ir Skaidrīte. Diskusiju rīkošana ir tikai neliela daļa aktivitāšu, kurās iesaistās LLU Ekonomikas fakultātes lektore un doktorante, ekonomikas maģistre.Svētdienas skolas skolotāja un izpilddirektoreAr jauno lektori un zinātnieci tiekamies Jauno zemnieku kluba telpās Jelgavā pavēlā vakara stundā. Uz jautājumu, vai nav nogurusi, Skaidrīte tik atsmej, ka nekas daudz nav paspēts. Jā, tikko atbraukusi no Staļģenes, kur vietējiem vadījusi nodarbības, kā domāt un rīkoties pozitīvi. «Lai arī skaitos, rīdziniece, bērnību un skolas gadus dzīvojām netālu no Beberbeķu ezera, vietā, kas vismazāk atgādina lielpilsētu, drīzāk jau privātmāju ciematu kaut kur piepilsētā,» stāsta Skaidrīte. Liels bijis izbrīns par «lielo pilsētu» tajās reizēs, kad ar vecākiem braukusi uz netālo Imantu, kur vēlāk mācījusies vietējā vidusskolā. Skolas gados sākusi izpausties, ja tā var teikt, meitenes nerimtīgā daba. Pēc pašas iniciatīvas apmeklējusi svētdienas skolas nodarbības vietējā luterāņu draudzē un jau četrpadsmit gadu vecumā pēc kursu beigšanas tikusi pie sertifikāta. Sajūta, ka nu, lūk, esmu gandrīz tāda pati skolotāja kā skolā, bijusi fantastiska. «Skolā, mani interesēja viss – sākot ar aušanu un beidzot ar basketbolu. Kad Latvijā deviņdesmito gadu beigās sāka veidoties skolēnu pašpārvaldes, ar savu enerģiju nevarēju nosēdēt malā,» viņa turpina. Izrādās, ar tādu pašu aizrautību enerģija tikusi likta lietā, sākot studijas Jelgavā, LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātē, lai sabiedriskajai dzīvei iekustinātu kursabiedrus. «Iestājāmies. Zinu, ka tuvojas Azemitologa svētki, bet jūtu, ka neviens neko nedara, un tad, lai arī sirds neprātīgi drebēja bailēs, ka izgāzīšos, metos pirmkursnieku pasākuma organizēšanā,» atceras Skaidrīte. Izrādās, tas ievadījis turpmāko aktīvo dalību Jelgavas Studentu pašpārvaldē. Savukārt atbildīgajā Jauno zemnieku kluba izpilddirektores amatā viņa nonāca pēc ekonomikas studiju biedra uzaicinājuma.No «putriķiem» pie ekonomistiemKāpēc Skaidrīte mainījusi studiju virzienu? «Pēc bakalaura grāda iegūšanas LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātē bija skaidrs, ka mācīšos tālāk maģistrantūrā, vien ilgi nevarēju izšķirties – savā fakultātē vai ekonomistos,» viņa turpina. Svaru kausi tomēr nosvērušies par labu pēdējiem, un tagad Skaidrītei ir maģistra grāds ekonomikā. Sākts arī zinātniskais darbs doktorantūrā par pašlaik aktuālu tēmu – «Ilgtspējīga patēriņa ietekme uz Latvijas pārtikas tirgu». Papildus viņa lasa lekcijas un vada nodarbības Ekonomikas fakultātes studentiem mikro un makroekonomikā. Kad «Ziņas» taujā, vai disertācijai jau gals redzams, Skaidrīte nopūšas un atzīst, ka «grūti sevi piespiest un ieslēgties četrās sienās uz ilgāku laiku». Pasaulē viss notiek, ir tik daudz interesanta, pat «žēl, ka dažreiz tā gribas pagulēt, zaudējot stundas, ko varētu izmantot kaut kam interesantākam». Viņa gan atzīst, ka liels laiks ietaupās, ja neskatās televizoru, un viņai tā nemaz nav. Vakarā var kaut ko palasīt, savu laiku aizņem internets, kurā tiek uzturēti kontakti ar draugiem un paziņām no visas pasaules.«Politikai esmu pārāk naiva» Uz jautājumu, vai nav bijusi vēlme enerģiju ieguldīt politikā, jaunā zinātniece atbild gandrīz nekavējoties: «Nē, vismaz pagaidām noteikti – nē!» Kāpēc? To kavējot līdz šim piedzīvotais, darbojoties no politikas pat tik tālā jomā kā studentu pašpārvalde, kā arī vienā no Eiropas jaunatnes organizācijām – Lauku jauniešu apvienībā. «Man nekad nevarēja ienākt prātā, ka tik «nevainīgā» organizācijā kā studentu pašpārvalde tiks ienestas politisko partiju cīņas metodes, veidojot koalīcijas un dažādas frakcijas, lai bīdītu savus cilvēkus vienā vai otrā amatā un tā tālāk,» viņa skaidro. Vēl trakāk licies to visu redzēt, turklāt daudz rafinētākā veidā, darbojoties Eiropas jauniešu organizāciju forumā. Viņa uzsver, ka tā patiesībā ir politiķu kalve, tāpēc tur spilgti redzams, kādi tie būs jau netālā nākotnē. Nav arī ilūziju, ka pašmāju politiskā elite savos tikumos būtu citādāka nekā Eiropā. Tāpēc Skaidrīte teic: «Politikai, vismaz pagaidām, esmu pārāk naiva savos ideālos.» Viņai arī žēl, ka pilnībā netiek izmantots pašmāju ekonomistu intelektuālais un zināšanu potenciāls, tikmēr mūsu problēmu risinājums tiek meklēts pie speciālistiem ārpus Latvijas. Pēc sarunas ar Skaidrīti gan secinu: iespējams, pēc laika, varbūt ne tuvākajos gados, bet vēlāk, dzirdēsim par viņu kā par vienu no jaunajām ekonomikas vai pat politikas uzlecošajām zvaigznēm. Tam viņai enerģijas ir pārpārēm, turklāt būs uzkrāta arī pamatīga zināšanu bagāža.
