Saeimas Juridiskā komisija 2008.gada 23.aprīļa sēdi pārtrauca pirms balsošanas par Saeimas vēlēšanu likuma grozījumu, kas paredz, ka Saeimas vēlēšanās kandidāts varēs kandidēt tikai vienā apgabalā.
Šis ir ieteikums, kuru izstrādāja Vēlēšanu reformas biedrība, pieņēma tās rīkotajā forumā «Laba Saeimas vēlēšanu sistēma – kāda tā ir?» 2007.gada 1.decembrī un nosūtīja visām Saeimā pārstāvētajām partijām un frakcijām.Pašreizējais Saeimas vēlēšanu likums pieļauj, ka kandidātu var pieteikt un ievēlēt vairākos vēlēšanu apgabalos. Minēto situāciju regulē Saeimas vēlēšanu likuma 40.pants, kas paredz, ka deputāts «uzskatāms par ievēlētu tajā vēlēšanu apgabalā, kurā saņēmis visvairāk balsu, bet pārējos no attiecīgā kandidātu saraksta uzskatāms par ievēlētu nākamais, kurš saņēmis lielāko balsu skaitu». Šis nosacījums izraisa apstākļus, ka vēlētāju griba, it sevišķi mazākajos vēlēšanu apgabalos, netiek pilnībā īstenota. Patlaban Saeimā no visiem deputātiem aptuveni puse ieņem vietu, ko viņa apgabalā atbrīvojis deputāts, kurš ievēlēts citā. Kurzemē un Zemgalē šī proporcija ir 83 procenti.Izskaidrojums vienkāršs. Kurzemē, Zemgalē un mazākā mērā arī Latgalē kandidātus, kurus vēlētāji izvirza par saviem pārstāvjiem Saeimā, nereti ievēl arī Rīgas vai Vidzemes vēlēšanu apgabalos. Ņemot vērā, ka tajos vēlētāju skaits ir gandrīz divtik liels kā Kurzemē, Zemgalē vai Latgalē, šie ir kandidāti, kas vienlaicīgi ievēlēti vairākos apgabalos, Saeimā parasti ieiet no viena no šiem diviem lielākajiem apgabaliem. Saeimā par mazāko vēlēšanu apgabalu vēlētāju pārstāvjiem lielā mērā kļūst kandidāti, kurus šie vēlētāji nav ierindojuši pirmajās vietās. Tas neliekas godīgi, rada vēlētājos neapmierinātību un attālina tos no deputātiem. To apstiprina socioloģisks pētījums, kas liecina, ka 60 procenti vēlētāju nezina, kas viņus Saeimā pārstāv, vai uzskata, ka neviens viņus tur nepārstāv.Ceram, ka piekritīsiet, ka šādu situāciju cilvēki, kurus interesē demokrātijas attīstība Latvijā, nevar uzskatīt par veselīgu. Vēlamies arī pieminēt, ka prakse kandidēt vairāk nekā vienā vēlēšanu apgabalā vai iecirknī nekur citur demokrātiskā pasaulē nav zināma. Iepriekš minēto apsvērumu dēļ, lai tuvinātu Saeimas vēlētājus ar deputātiem un veicinātu demokrātijas attīstību Latvijā, lūdzam deputātus savu balsi Saeimas Juridiskajā komisijā nodot par vēlēšanu likuma grozījumu, kad pie šā jautājuma komisijā atgriezīsieties.Valdis Liepiņš, Vēlēšanu reformas biedrības valdes priekšsēdētājs
