«Bruņojušies» ar valsts karogiem, simboliskām karātavām un plakātiem, simtiem zemnieku cer politiķos rast dzirdīgas ausis un redzēt ātrus darbus.
Pēc aptuvenām aplēsēm, miermīlīgajā protesta akcijā, kas Jelgavas pusē risinājās uz apvedceļa virzienā uz Rīgu līdz Loka maģistrālei un atpakaļ līdz tā saucamajam Mežciema aplim, piedalījās vairāk nekā 400 lauksaimnieku, viņu vidū bija arī daudz jauno zemnieku. Akcijā iesaistījās 295 tehnikas vienības. Tā kā bija vairāki izteikties gribētāji, turklāt gandrīz stundu sabraukušos lauksaimniekus uzrunāja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, akcija ar mierīgo tehnikas braukšanu karavānā tika sākta ar pusotras stundas kavēšanos – ap pulksten 12.30. Savukārt pulksten 13 visi protestētāji raidīja piecu minūšu skaņas signālu, tādējādi apliecinot un paužot satraukumu, ka situācija laukos, lauksaimniecībā un valstī ir neapmierinoša. Vienoti visā valstīProtesta karavānai pa priekšu brauca vairākas apvidus automašīnas, kravas kastēs tām iestiprināti valsts karogi, kā arī cita atribūtika, piemēram, simboliskas karātavas. Kādā spēkratā līdzīgās karātavās bija iestiprināts maiss ar uzrakstu «Cukurs». Pirmo mašīnu vadīja zemnieks Uldis Caune, tai sekoja pārējie akcijas dalībnieki. Traktori vilka mucas, siena preses, piekabes, mēslu ratus un dažādus agregātus. Viens no traktoriem kravā veda vairākus skābbarības ruļļus, uz kuriem atainots uzraksts «Laukiem jādzīvo!». Plakātos lauksaimnieki pauda satraukumu par nozares problēmām un aicinājumus tās risināt, piemēram, «Dievs, dod mums gudrus politiķus, lai mēs izdzīvotu». Kā novēroja «Ziņas», līdz ar desmitiem traktoru protestam pievienojušies arī vairāki mēslu vedēji. Viens no akcijas koordinatoriem – Sesavas puses zemnieks Uldis Caune – sacīja, ka pirmajā protesta reizē mēslu mucas gan ir tukšas. Visu traktoru logos bija uzraksti «Es par lauksaimniecību», zemnieki savu tehniku «rotājuši» arī ar citiem plakātiem un uzrakstiem, piemēram, «Nasing spešal!». Laukumā šosejas malā tika iedegts simbolisks ugunskurs. Lauksaimnieki atzīst, ka izjutuši lielu vienotību. Ezerē zemnieki ar vietējo institūciju akceptu stundu nobloķēja ceļu, liecinot, ka lauksaimnieku pacietības mērs ir pilns un tiek gaidīts rezultāts. Sēnītē pulcējušies Pierīgas lauksaimnieki ar traktoriem iebrauca Rīgā līdz Juglai, taču tur arī apstājās, demonstrējot, ka lauki sākas tieši no galvaspilsētas robežas. Valmierā akcijas dalībnieki iededza ugunskuru, kurš liesmos visu nedēļu, liecinot, ka laukos šo vienu nedēļu gaida valdības lēmumus.Gatavi nopirkt piena kombinātusLielākoties lauksaimnieki noraizējušies par zemajām piena iepirkuma cenām, kas ar katru dienu zemniekos radot aizvien lielākas bažas par turpmāko pastāvēšanu. «Piena cena veikalos ir nepieklājīgi augsta, bet iepirkuma – nepieklājīgi zema!» sacīja kāds lopkopis, piebilstot, ka līgumos ar piena kombinātiem nav runāts par iepirkuma cenu. «Kombināti maksā tik, cik uzskata par vajadzīgu!» Izskanēja arī gatavība līdzīgi kā «Parex banku» par diviem latiem pārpirkt piena pārstrādes uzņēmumus, kas nespēj turpināt darbu. To zemnieki prasa no valsts, bet būtu gatavi pārpirkt arī paši.Satraukumu un neziņu par nākotni pauda arī vairāki LLU Lauksaimniecības fakultātes studenti. Ministrs uz viņu jautājumu, vai ir vērts studēt, atbildēja, ka augstāko izglītību mūsdienās noteikti vajag. Viņš piebilda, ka lauksaimniecības studentiem vienīgajiem ir iespēja saņemt papildu stipendiju subsīdiju veidā, ja pēc augstskolas beigšanas jaunietis sāk strādāt ar lauksaimniecību saistītā profesijā. Pēc pulksten 14 zemnieks un uzņēmējs Modris Jansons, kurš savos izteikumos gan vairāk aizstāvēja ministru, visus protesta dalībniekus aicināja uz bezmaksas pusdienām sev piederošajā kafejnīcā «Zemnieka cienasts». Roze sola ātrākus maksājumusOtrdienas rīta pusē pirms došanās uz Jelgavu zemkopības ministrs Mārtiņš Roze tikās ar lauksaimniekiem, lai iepazīstinātu ar nozares stabilizācijas pasākumiem. Tos viņš izklāstīja arī protesta akcijā.Zemkopības ministrijai izdevies ārpus paredzētā budžeta ierobežojumiem pirmajā ceturksnī panākt 50 miljonu papildu finansējumu ES tiešo maksājumu veikšanai. Janvārī Lauku atbalsta dienests lauksaimniekiem dažādos tiešmaksājumos un maksājumos par investīciju projektiem izmaksās ap 73,5 miljoniem latu.Zemkopības ministrs vērsīšoties valdībā ar prasību papildus piešķirt 24 miljonus latu, lai nodrošinātu visu stabilizācijas pasākumu ieviešanu – atbalstu kredītsaistību atvieglošanai, to pārstrukturēšanu, atbalstu kredītu garantijām, grūtībās nonākušu uzņēmumu restrukturizācijai, kā arī izmaiņas ES un valsts atbalsta piešķiršanas nosacījumos un uzņēmējdarbību regulējošos normatīvajos aktos.M.Roze ierosinās arī izmaksāt nacionālās subsīdijas pēc paātrināta grafika gan kredītprocentu atmaksai, gan ciltsdarba maksājumiem un citus maksājumus, jo tuvojas sējas laiks, un lauksaimniekiem šī nauda ir nepieciešama jau tagad.Zemkopības ministrija izdevusi rīkojumu, ar kuru tiek paplašinātas Lauku attīstības fonda kredītgarantijas iespējas lauksaimniekiem un pārstrādes uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu iegādei. Vai ticat, ka politiķi sāks strādāt un izpildīs lauksaimnieku prasības?Vija Cīrule, z/s «Mežacīruļi» saimniece Stipri apšaubu, ka nedēļas laikā ministrs Roze izpildīs mūsu prasības. Viņa uzruna bija politiska uzstāšanās, lai cilvēkus nomierinātu. Dzirdējām taču, ka daži nav saņēmuši atbalsta maksājumus par 2007. gada sējumiem! Roze sola maksājumus par dzīvnieku ierakstīšanu ciltslietās, bet ar tiem 20 latiņiem nomierinās tikai varbūt kādu mazo zemnieku. Kamēr nebankrotēs kāds liels lobijs – piena pārstrādes uzņēmums –, nekas nemainīsies. Zemniekiem kombināti jāpārņem savās rokās, jo tie pašlaik ir tādi paši kā «Parex bankas» gadījums. Maksa par pienu zemniekiem kavējas pusotru divus mēnešus, bet mums taču jāmaksā nodokļi!Jānis Tabors, z/s «Birztalas» saimnieks Domāju, lielus darbus Roze nepaveiks. Pašlaik par pienu, ko realizējam kooperatīvā «Piena ceļš», saņemam 16 santīmu. Bet izdzīvošanai nepieciešami vismaz 25 santīmi! Mēs neprasām neko daudz – tikai lai par mūsu darbu maksā to, ko esam nopelnījuši. Pircēji aizvien tiek mānīti, jo viņiem iestāstīts, ka zemnieki saņem lielu naudu. Bet kombinātiem nododam ekstra kvalitātes pienu ar 4,5 procentu tauku saturu. To pēc tam atšķaida un liek veikalu plauktos par 60 santīmiem, bet mums nemaksā! Mums taču arī jānorēķinās ar piegādātājiem, par degvielu, algas jāmaksā. Pienu nevar nolikt, lai glabājas līdz labākiem laikiem, slaucam katru dienu! Valdībai jāsaprot – ja šie traktori gāzīsies uz Rīgu, pilsēta būs paralizēta.
