Vēl vasarā, kad kāds Latvijā agrāk populārs, no jauna atdzimis žurnāls atkal izdvesa pēdējās nopūtas, tā redaktors saviem līdzstrādniekiem paziņoja: «Veči, Latvijas ekonomika iebraukusi dziļā p…urvā! Jā, jā, nevis sāk braukt, bet ir iebraukusi!»Veči saskatījās, paraustīja plecus, pasmīnēja – sak, priekšnieks, daudzus varas spices vīrus un sievas personīgi pazīdams, «diži viedo mētā». Taču viņam izrādījās simtprocentīga taisnība! Nepagāja ne pusgads, un, bungām rībot, saņēmām ziņu, ka Latvijas ekonomikas «Titāniks» ar skaļu brīkšķi uzskrējis aisbergam vārdā Krīze, pēc formas mazliet līdzīgam Gaismas pilij. Taisnības labad jāpiebilst, ka šī pils man atgādina Heopsa piramīdu, kuru cītīgi sargāja sfinksa kaut kur redzētiem vaibstiem, rotātiem sarkaniem briļļu rāmjiem. Ja jau redaktora kungs, mazs gariņš būdams, zināja par Latvijas ekonomikas katastrofālo stāvokli, stipri šaubos, vai spicē esošajiem šāds notikumu pavērsiens nebija nojaušams. Iznāk, ka, to pierādot, tautas kalpus var saukt pie kriminālatbildības par cietušā – pašu karsti mīlētās Latvijas – atstāšanu bezpalīdzīgā stāvoklī, kas izraisījis tā nāvi!Tagad ir metaforu laiks – tās dzirdam gan no radošu cilvēku, gan politiķu mutēm. Arī man mūsu politisko iekārtu, vēlēšanu sistēmu, valsts vadību gribas pielīdzināt vilciena sastāvam kā uzskatāmam to modelim. Priekšā lokomotīve(s) ar varas eliti un tai apkārtstāvošajiem – 1. klase, pusvagoniņš ar dažiem 2. klases pasažieriem un drīz vien arī sastāva «aste» – 3. klase ar pašiem neaizsargātākajiem – skolotājiem, policistiem, ugunsdzēsējiem, pensionāriem un citiem «melnajiem», bez kuriem valsts pastāvēšana un nākotne gan nav iedomājama. Taču, sākot no krīzes prezentēšanas brīža, šis vilciens uz gaišo nākotni trauc ačgārni – ar «asti» pa priekšu un lokomotīvi aizmugurē. Ja lokomotīve stūrēšanas varas apreibušu mašīnistu nemākulīgas vai noziedzīgas rīcības dēļ stumj šo sastāvu pa nepareizajām sliedēm strupceļā, jo arī aizliedzošās signālierīces atrodas pašu pārziņā, pirmie un visvairāk cieš neaizsargātie 3. klases pasažieri. Tātad visnotaļ gudra un pārdomāta vilcienu sastāvu kustība – treknajos gados lokomotīve(s) priekšā, gāze grīdā, briesmu gadījumā – lokomotīve(s) pakaļgalā, «aste» – pa sitienam! Bet viss kārtībā, jo par vilcieniem domā un atbild augstu kungu šoferu dēli ar lauksaimnieka izglītību!Ja braucam vilcienā ar šādu lokomotīvi,Par galamērķi nedomā, bet gan par to,Vai paliksim līdz galamērķim dzīvi!Vēlu visiem Latvijas goda cilvēkiem neatkarīgi no tautības pārciest šos laikus, pasmaidīt kaut reizi dienā, un, dod, Dievs, lai šo revolūciju vēstures annālēs varam ierakstīt tikai kā Metaforu revolūciju! Ar cieņu
