Profesionāli izglītojošo skolu skaita samazināšana un izglītības programmu pārskatīšana, tās vairāk pielāgojot darba tirgus prasībām, ir galvenie uzdevumi, ko paredz drīzumā sagaidāmā sistēmas reorganizācija, tomēr jau tagad valsts finansētajām profesionālajām mācību iestādēm pietrūkst līdzekļu skolu uzturēšanai.
«Visu laiku rēķinām, vai pietiks naudas, piemēram, pedagogu algu izmaksām. Pašlaik nav nodrošināts finansējums arī komunālajiem maksājumiem, lai izglītības iestāde varētu eksistēt. Tagad mums ir parāds par siltumu – būs jāraksta lūgums, lai neuzliek soda naudu –, tomēr galīgi sašļukuši skolā vēl neesam,» atzīst Jelgavas Amatniecības vidusskolas direktore Zaiga Bensone, ar kuru ielūkojamies profesionālās izglītības sistēmas un skolas aktualitātēs. Ja izdosies pārvarēt finansiālās grūtības, jelgavnieki par savu nākotni ir droši, jo skola ir liela (ap 700 audzēkņu), bet izglītības programmas – pieprasītas.Pārmaiņas ir nepieciešamasLīdz ar skolēnu skaita strauju samazināšanos (pērn par aptuveni 15 tūkstošiem) arī profesionālās izglītības sistēmā aktuāls kļuvis jautājums par līdzekļu efektīvu izmantošanu. «Līdz martam tiks paziņots, kuras būs tās apmēram 20 skolas, kur notiks reorganizācija, un kas tās pārņems – pašvaldība vai Nekustamo īpašumu aģentūra. Reorganizācija vajadzīga, jo ir profesionālās mācību iestādes ar 80 vai 120 izglītojamajiem, bet tām ir tādi paši uzturēšanas izdevumi kā mums. Tomēr situācijā, kad valstij nav naudas, to īstenot būs smagi. Tā nav tik vienkārša lieta!» pauž Z.Bensone, būdama pārliecināta, ka skolām jābūt lielām, jo tās var audzēkņiem piedāvāt arī modernāk aprīkotu mācību materiālo bāzi. «Iekārtas ir dārgas. Mūsu automehāniķiem, piemēram, ir tādas, kādu nav pat darba devējiem, bet ne visas skolas var atļauties tās iegādāties,» piebilst direktore.Iecerēta jauna programmaIzvērtējot izglītības programmu lietderību, jāraugās ilgtermiņā, turpina Z.Bensone, uzsvērdama, ka ir profesijas (piemēram, galdnieki, automehāniķi, apdares darbu tehniķi un citas), kas vienmēr būs nepieciešamas, kā arī tādas, kuru pieprasījums darba tirgū samazinās. «Nevar pēkšņi pateikt, ka sekretāres vai komercdarbinieki vairs nebūs vajadzīgi. Būs, bet ne tik daudz kā pašlaik, tāpēc ir jautājums, kuras skolas šīs programmas turpinās piedāvāt,» stāsta Amatniecības vidusskolas direktore, atklādama, ka pašu izglītības iestādē iecerēts izveidot jaunu programmu, kas otrajā un trešajā profesionālajā līmenī sagatavotu sanitāri tehnisko darbu veicējus, kas prastu, piemēram, ierīkot ūdensvadu un kanalizāciju.Jāvirzās arī uz tā saucamo «3+1» modeli, kas iestrādāts jaunajā profesionālās izglītības koncepcijā, kad audzēknis, kas dažādu iemeslu dēļ nevēlas iegūt vidējo izglītību, četrgadīgo programmu apgūst ātrāk, neiedziļinoties vidusskolas mācību priekšmetos, turpina Z.Bensone, tuvākajā nākotnē raugoties cerīgi. Varbūt tomēr raiti iekustēsies sagatavošanas stadijā pārāk iestrēgušais Eiropas fondu līdzfinansētais projekts, kas ļautu krietni uzlabot skolas infrastruktūru – nomainīt logus un grīdas, sakārtot elektroinstalāciju, ierīkot papildu dušas telpas un veikt citus darbus, kam Zemgales plānošanas reģionam paredzēti vairāk nekā astoņi miljoni latu. Bet līdz tam Jelgavas Amatniecības vidusskola dažādas iespējas meklē pati. Piemēram, top projekts, kas ļaus topošajiem ēdināšanas servisa speciālistiem un viņu pedagogiem papildināt praksi un zināšanas Spānijā.
