Džeralds Nudiņš ir viens no pirmajiem SIA «Zemgales pērle» upuriem, kas 5000 latu aizdevuma vietā saņēmis trīskārt mazāku summu, tad strauji iekļuvis milzīgos parādos, zaudējis mājokli un sagandējis veselību.
Vēl pirms četriem gadiem Dž.Nudiņu varēja uzskatīt par vidusmēra Jelgavas pensionāru ar nedaudz virs simt latu pensiju, dzīves laikā uzceltu mājokli un gana rosīgām vecumdienām.Aizņemas nauduPadomju laiku norietā viņš jaukā vietā vecpilsētā Ausekļa ielā 52a iegādājās tiem laikiem pieklājīgu (nepilnu tūkstoti kvadrātmetru plašu) zemesgabalu ar divstāvu ēku. Pēc šķiršanās no sievas viņš palika par mājokļa vienīgo īpašnieku, dzīvoja tur kopā ar vidusskolas vecuma dēlu Māri. Visu mūžu būdams celtnieks, Nudiņa kungs loloja sapni reiz atjaunot savrupnamu, lai godam to atstātu Mārim. Blakus ēkai jau bija ielējis piebūves pamatus, daudzu gadu garumā sagādājis dažādus būvmateriālus vismaz pārdesmit tūkstošu latu vērtībā. 2004. gadā Dž.Nudiņš nolēma, ka bez papildu līdzekļiem ar niecīgo pensiju māju paša spēkiem neatjaunot, tai bija oficiāli noteikts 40 procentu nolietojums. Vīrs izlēma, ka jātiek pie aizdevuma, bija izrēķinājis, ka nepieciešami 5000 latu. Par diviem tūkstošiem varētu sakārtot mājas jumtu, vēl par trim tūkstošiem nomainīt logus un durvis, kā arī atjaunot fasādi. Toreiz vienīgā ķibele izrādījās, ka cienījamas bankas tomēr nevēlas riskēt, aizdodot tādu summu 1935. gadā dzimušajam kungam. Rudens pusē Džeralds pamanīja sludinājumu, ka tādu naudu arī pensionāriem gatava piešķirt SIA «Zemgales pērle». Toreiz nekas neliecināja, cik kļūdains vēlāk izrādīsies lēmums aizņemties līdzekļus šajā firmā, un 2004. gada 7. decembrī tika noslēgts aizdevuma līgums, paredzot izsniegtos 5000 latu atdot piecu gadu laikā līdz šā gada 6. decembrim, mēnesī atmaksājot ap simt latu. It kā varēja sākt īstenot skaisto sapni par mājas sapošanu. Piešķir 1750, atprasa – 20 000Kaut līgumā paredzēts, ka daļu no pieciem tūkstošiem Dž.Nudiņš saņems uzreiz pēc tā noslēgšanas, pirmos 400 latus viņam izmaksāja tikai nākamā gada janvārī. Firma pamatoja, ka vispirms par vairāk nekā sešsimt latiem no aizņēmuma segtas dažādas formalitāšu izmaksas. Tomēr jau janvārī sirmais vīrs atbilstoši kredīta atmaksas grafikam SIA «Zemgales pērle» kontā ieskaitīja 100,33 latus. Tikpat viņš atmaksāja arī februārī, kaut no vairāku tūkstošu latu aizdevuma teju neko nebija dabūjis.Vairākkārt uzstājot, rakstot vēstules un citādi sazinoties ar «Zemgales pērli», Dž.Nudiņš tomēr saņēma vēl, tādējādi kopā firma viņam bija izsniegusi 1750 latu. Saprotot, ka sadarbība ar sākotnēji labvēlīgo naudas aizdevēju nevedas, kā bija domājis, pensionārs maijā nolēma līgumu lauzt. Viņš piedāvāja mierizlīgumu, atmaksājot gan izsniegto kredītu, gan par šo summu dažos mēnešos uzaugušos procentus. Šī doma «Zemgales pērles» īpašniekam Jānim Freidenfeldam diezko nepatika. Izlīguma vietā Dž.Nudiņš saņēma pirmo nopietno triecienu – aizdevuma līgumā bija paredzēts, ka visus abu pušu strīdus izskata bēdīgi slavenā Zemgales šķīrējtiesa, J.Freidenfelds tajā bija vērsies ar sūdzību, ka naudas aizņēmējs nepilda saistības, neatmaksā izsniegto kredītu, turklāt grib lauzt līgumu. Nudiņa kungs, aizņemoties naudu, nebija iedziļinājies šajā dokumentā, kurā vēstīts, ka par līguma laušanu jāšķiras no kārtīgas naudas summas. 2005. gada 27. jūlijā Zemgales šķīrējtiesa nosprieda, ka no Dž.Nudiņa par labu «Zemgales pērlei» jāpiedzen 20 503,54 lati. Lielāko daļu šīs summas veidoja mistisku procentu parāds un līgumsods par saistību pārtraukšanu. Īpašumu pārdod un nojaucTā kā noteiktajās desmit dienās pensionārs «Zemgales pērlei» minēto summu nesamaksāja, strīda risinājumi tika rasti augstākās tiesu instancēs. Augusta beigās Jelgavas tiesa nolēma, ka vairāk par 20 500 latiem no Dž.Nudiņa piedzenami piespiedu kārtā. To negrozītu atstāja gan Zemgales apgabaltiesa, gan vēlāk Augstākā tiesa. Taisnības meklējumos viņa iebildes, ka «Zemgales pērle» darbojusies prettiesiski, visur tika noraidītas. 2006. gada 3. jūlijā parakstītā atbildē Zemgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors un valsts tieslietu padomnieks Pāvils Cvetkovs pat raksta: «Jūs esat minējis vienus un tos pašus argumentus, par kuriem jums jau augstāk minētu iestāžu darbinieki atbildējuši vairākkārt, un, kā esmu pārbaudē noskaidrojis, – pamatoti un likumīgi. Jums ir paskaidrots, ka tiesneses pieņemtais lēmums vairs nav pārsūdzams. Neskatoties uz visu minēto, jūs turpināt par to pašu ar tiem pašiem argumentiem rakstīt iesniegumus. Jūs esat izgājis visas iespējamās pārsūdzības stadijas, un tāpēc paziņoju, ka sarakste ar jums no apgabala prokuratūras puses tiek pārtraukta.» Īpašums Ausekļa ielā 52a, ko sirmais vīrs par aizņēmumu bija iecerējis atjaunot un atstāt mantojumā dēlam, tika pārdots izsolē. To par 26 260 latiem 2006. gada 20. februārī iegādājās Janīna Mieme. Iepriekšējam saimniekam tika dots neilgs laiks izvākties, viņš varēja aizvest arī līdz tam savāktos būvmateriālus, jo to traucēja izdarīt gan apjomīgie rekonstrukcijas darbi Ausekļa ielā, gan fakts, ka sēta pēc izvākšanās bija aizslēgta, jaunā īpašniece tur Dž.Nudiņu vairs neielaida. Drīz vien ap 20 000 latu vērtie būvmateriāli no pagalma «pazuda», J.Mieme izlēma nojaukt divstāvu māju, ko Nudiņa kungs vēl pirms pāris gadiem grasījās atjaunot un dāvināt dēlam. Kā pārliecinājās «Ziņas», pašlaik īpašuma sētai izņemti vārti, vienīgā būve šajā adresē ir garāža bez durvīm. Tur mitinās bezpajumtnieki, kas savākuši prāvu kārtu dažādu drazu. Dārzā ir pāris ābeļu, bedre, kur reiz bija Džeralda māja, un pamati, uz kuriem tā arī netika uzcelta piebūve vecajai ēkai.Taisnību atrada Taču Dž.Nudiņš turpināja cīnīties. Pēc pusotra gada Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atzina, ka 5000 latu aizdevuma līgumā ietvertie nosacījumi bijuši prettiesiski. Augstākā tiesa lēma, ka atceļami visu tiesu spriedumi, ar kuriem ļauts no Dž.Nudiņa piedzīt nelikumīgi «izaudzētās» parāda summas. Pērnā gada beigās tiesa arī nolēma, ka nav pastāvējis tiesiskais pamats, lai pensionāra īpašums pārietu uz J.Miemes vārda, Zemgales apgabaltiesa 22. decembrī nosprieda, ka nu jau plikais zemesgabals atkal pieder Dž.Nudiņam. Prasa kompensācijuSarunā ar «Ziņām» Dž.Nudiņš vairākkārt uzsver – pēc viņa domām, SIA «Zemgales pērle» jau no aizdevuma noslēgšanas brīža rīkojusies ļaunā nolūkā, lai viņu izputinātu un iedzīvotos uz pensionāra rēķina. To viņš pamato ar virkni pierādījumu. Viņš arī pārliecināts, ka Zemgales šķīrējtiesa neobjektīvi par labu «Zemgales pērlei» iztiesājusi daudz lietu, kaut līgumos iekļauti negodīgi noteikumi. «Esmu zaudējis savu nekustamo īpašumu, kuru vēlējos sakārot un vērsos «Zemgales pērlē», lai saņemtu aizdevumu!» saka pensionārs. Pēc jaunākā oficiālā vērtējuma, īpašuma Ausekļa ielā 52a vērtība ir 46 600 latu. Šādu summu no J.Freidenfelda vadītās «Zemgales pērles» Dž.Nudiņš grib piedzīt kā materiālo kompensāciju, lai uzceltu jaunu māju. Taču līdz ar dzīvesvietas zaudējumu daudz izteiktākas bijušas 73 gadus vecā pensionāra morālās ciešanas. Četrus gadus viņš ir spiests tiesāties. Kopš 2006. gada, kad viņš un dēls Māris tika izlikti no pašu mājas, pensionārs nakšņo pie radiem, bet dēls dzīvo pie vecmāmiņas. «Mārim, sasniedzot 18 gadu vecumu, biju apsolījis saremontēt piebūvi pie ēkas, kur viņš varētu dzīvot, bet kopš visām šīm nelaimēm ne tikai neesmu realizējis dēlam doto solījumu, bet arī esmu zaudējis viņa acīs cieņu kā tēvs,» Dž.Nudiņš teic, ka bieži vien arī radi tikai smīkņājot, ka viņš neko nepanāks. Tā kā Māri tēvs vairs nespēja apgādāt, viņš pameta mācības 11. klasē, sagrautas puiša nākotnes izredzes darba tirgū. Zaudēta visa mājas iedzīve, ko ar simt latu pensiju Džeraldam neatjaunot. Par morālo kaitējumu vairāku gadu garumā pensionārs no «Zemgales pērles» prasa 110 000 latu atlīdzību. Tiesvedības par abu kaitējumu atlīdzību piedziņu turpinās. Dž.Nudiņš, kaut sagrautu veselību, tomēr cer uz taisnīgu atrisinājumu. Pašlaik viņa sapnis gan stipri mainījies – ja kaut kad tālākā nākotnē kompensācijas izdosies piedzīt, viņš nelikumīgi nojauktās vietā cels jaunu māju. ***«Zemgales pērles» saimnieks J.Freidenfelds vakar «Ziņām» nevarēja sniegt savu komentāru šajā lietā, jo viņam, iespējams, bija jāpiedalās citā (jāpiebilst, ka pēdējo gadu laikā nu jau kārtējā) Augstākās tiesas sēdē. Tajā lēma par līdzīgu gadījumu, kad kā prettiesiska apstrīdēta viņa vēlme no kādas jelgavnieku ģimenes piedzīt mistiski izaugušas parādu summas, kas mērāmas simtos tūkstošos latu un par kuru piedziņu apstrīdēts Jelgavas tiesas lēmums par izpildraksta izsniegšanu. Gan Dž.Nudiņa, gan šajā gadījumā piespiedu kārtā piedzīt, iespējams, neesošus parādus atļaut lēma viena tiesnese – Līga Ašmane.
