Pašvaldības policijas reids, nedaudz pakontrolējot, ko skolasbērni dara mācību stundu starpbrīžos, itin pamatoti virtuālajā vidē izraisījis sašutuma zibšņu šķīlienus. Un to var saprast.Vispirms jau tādēļ, ka ikviens pamatskolēns, pats to lāgā neapzinoties, kļūst par mācību iestādes iekšējās kārtības un kādu tur vēl noteikumu pārkāpēju tikai tādēļ, ka atļāvies starpbrīdī aizstaigāt līdz veikalam pēc limonādes. Tajā pašā laikā mazgadīgo bariņi, kas mierīgi pīpo aiz stūriem vai vārtrūmēs, var mierīgi atraugāties pēc kārtējās nokūpinātās cigaretes un gardi pasmieties, kā skolasbiedram nav paveicies veikalā uzskriet virsū inspektorei.Domājams, nevienam nav noslēpums, ka dažās mācību iestādēs mēdz pat slēgt ārdurvis, lai, pasarg’ Dievs, kāds neatstātu skolas telpas. Tas drīzāk atgādina federālās stingrā režīma labošanas iestādes, kur ikdienā tiek turēti bīstami noziedznieki, nevis struktūru, kurā izglītību gūst mūsu jaunā paaudze. Kāds tad varētu būt nākamais solis – saslēgt pamatskolēnus ķēdēs, iespundēt klases telpās un svaigu gaisu starpbrīdī padot vien pa pavērta loga spraudziņu?Pusstingrais režīms tiek attaisnots pamatā ar diviem argumentiem – skolēnu drošību un to, ka nav ko veikalos meklēt, jo pusdienas varot paēst arī skolā. Šie aizbildinājumi ir tikpat lielā mērā patiesi kā pēdējais «bleķis». Izlases kārtībā aptaujājot par situāciju ar ēdināšanu dažādās mācību iestādēs, aina pavērās diezgan pretrunīga. Pietiekami daudzās skolās ar jaunās paaudzes barošanu saistītie jautājumi ne tuvu nav atrisināti – te ēdiens par dārgu, te nav garšīgs, tā ka samākslotās rūpes, grozies, kā gribi, neiztur kritiku. Jā, protams, var pamatoti teikt, ka lielveikalā nopirktā burbuļūdens pudele un cepumu paciņa pusdienas nespēj aizstāt, bet ēst ko negaršīgu nevienu nevar piespiest. Un, ja, piemēram, izmantojot brīvstundu vai starpbrīdi un meklējot citas iespējas ieturēties, skolēns automātiski tiek padarīts par pārkāpēju, jājautā, kas īsti funkcionārus uztrauc vairāk – audzēkņu gremošanas sistēma vai atskaitīšanās burtam. Tā ka – šauj ar tukšām patronām, uz kuru pusi vēlies, pie medījuma netikt…Ja runā par skolēnu drošību uz ielas un skolu administrāciju atbildību, līdz beigušās mācību stundas, tad, ziniet, – pēdējais laiks ķerties pie kāda ticamāka iemesla iestrādes mācību iestāžu noteikumos, citādi ar laiku vēl uznāks vēlme pārveidot skolas par daļēji slēgta tipa iestādēm. Un, lai kliedētu bažas, ka bērni nākamajā dienā var neatnākt uz skolu, uz mājām viņus palaidīs vien nedēļas nogalēs… Vēl tikai atliek apjozt mūsu izglītošanās tempļus ar dzeloņdrāšu žogiem, un varēsim visiem lepni stāstīt, ka pie mums aug ļoti disciplinēta un likumpaklausīga paaudze…
