Augstākās tiesas senatori atcēluši Jelgavas tiesas spriedumu, ar kuru ļauts no Majoru ģimenes piedzīt, iespējams, neesošu parādu.
Augstākās tiesas Senāta senatoru kolēģija trešdien nolēmusi atcelt Jelgavas tiesas pērnā gada 2. septembra spriedumu, ar kuru atļauts no jelgavniekiem Renāra un Dairas Majoriem par labu SIA «Zemgales pērle» īpašniekam Jānim Freidenfeldam piedzīt it kā parādu 236 176,07 latu apmērā.Senatori šajā lietā atzinuši Jelgavas tiesnešu neprofesionalitāti, tādēļ nolēma tiesas lēmumu atcelt, jo spriedumā redzami procesuālo tiesību normu un Majoru ģimenes pamattiesību pārkāpumi. Šī lieta Jelgavas tiesai būs jāskata no jauna, bet nu jau citā tiesnešu sastāvā. Šķīrējtiesas lēmums – nelikumīgsVairākkārt ziņots, ka tik lielas parādsaistības Majoru ģimenei radušās, iespējams, fiktīvi slēgtu aizdevuma līgumu dēļ. Pēc SIA «Zemgales pērle» īpašnieka J.Freidenfelda un Majoru strīda aizdevuma līgumos iekļautā Zemgales šķīrējtiesa nolēma, ka jelgavnieki J.Freidenfeldam ir parādā 236 176,07 latus. Pagājušā gada 2. septembrī Jelgavas tiesa lēma, ka Zemgales šķīrējtiesas spriedums ir taisnīgs, un izsniedza izpildrakstu šķīrējtiesas lēmuma piespiedu izpildei. Tas nozīmē, ka tiesu izpildītājam piespiedu kārtā (īpašumu pārdošana un citi līdzekļu ieguves veidi) no Majoriem šī summa jāpiedzen.Augstākā tiesa atzinusi, ka ģenerālprokurora Jāņa Maizīša protests par Jelgavas tiesas spriedumu ir apmierināms. Senatori to atzinuši par pamatotu, secinot, ka Jelgavas tiesas spriedumā ir būtiski procesuālo tiesību normu pārkāpumi. J.Maizītis pamatojis, ka Zemgales šķīrējtiesas lēmums par milzīgā parāda rašanos un piedziņu nav bijis likumīgs un objektīvs. To ģenerālprokurors pierādījis, jo šķīrējtiesas priekšsēdētājs Jānis Rozentālbergs un J.Freidenfelds ne tikai pazīstami personīgi, bet arī bijuši saistīti kopīgos uzņēmumos, piemēram, SIA «Skals». Vēlāk J.Freidenfelds pilnvaroja J.Rozentālbergu pārstāvēt viņa intereses. Jelgavas tiesa nav devusi nekādu novērtējumu faktam, ka starp Zemgales šķīrējtiesas amatpersonām un J.Freidenfeldu, kura labā šķīrējtiesa lēmusi, pastāv ārpus līgumiskas attiecības. «Minēto apstākļu kopums ir pietiekams, lai rastos pamatotas šaubas par Zemgales šķīrējtiesas organizatorisko struktūru un procesa objektivitāti un neatkarību,» minējis ģenerālprokurors, kam piekrīt arī Augstākā tiesa.Kas aizstāv parāda piedzinējus?Taču interesants ir ne tikai fakts, ka milzīgo parādu J.Freidenfelda labā piedzina šķīrējtiesa, kuras priekšsēdētājs ir J.Rozentālbergs, viņa interešu oficiāls pārstāvis. Lai kliedētu bažas, ka abi kungi varētu būt ieinteresēti no R.Majora piedzīt 236 tūkstošus latu, Zemgales šķīrējtiesā tika izveidots tās priekšsēdētāja vietnieka amats. Tajā apstiprināja Edgaru Krilovu, kurš savukārt labi pazīstams ar J.Rozentālbergu, jo abi ir biznesa partneri SIA «Bokova IT». «Ziņu» rīcībā ir informācija, ka trešdien Augstākās tiesas sēdē J.Freidenfelda intereses pārstāvēja advokāts Kārlis Paleps. Viņš praktizē birojā «Dāvidsons un partneri», kura advokāti ne reizi vien pārstāvējuši «Zemgales pērles» īpašnieka intereses dažādās tiesās. Taču zīmīgi, ka K.Paleps ir ne tikai J.Freidenfelda aizstāvis, bet iepriekš bijis arī šķīrējtiesnesis Zemgales šķīrējtiesā. Lai kārtējo reizi it kā nebūtu šaubu par šķīrējtiesas neatkarību un objektivitāti, par Majoru lietas lēmēju tika iecelts cits šķīrējtiesnesis – zvērināts advokāts Aleksandrs Ogurcovs. Viņš nosprieda, ka Majori parādā J.Freidenfeldam lielo naudas summu. Taču izrādās, ka A.Ogurcovs praktizē vienā birojā («Dāvidsons un partneri») ar K.Palepu, kas pašlaik aizstāv J.Freidenfelda intereses. Arī A.Ogurcovs kā pilnvarots pārstāvis vairākkārt tiesās pārstāvējis J.Freidenfeldu. Gada laikā aizdevis 665 tūkstošus Majori nav vienīgie, kam mistiskos apstākļos radušies apjomīgi parādi. Iepazīstoties ar dažādām tiesvedībām, var secināt, ka J.Freidenfelds gada laikā cilvēkiem aizdevis paprāvas naudas summas. Zemgales šķīrējtiesa apmierinājusi vairākas prasības, kurās citā pēc citas J.Freidenfelds no Majoriem grib piedzīt it kā 215 000 latu. Tajā pašā gadā 360 000 latu viņš esot aizdevis Ilgvaram Ceplēvičam, savukārt 90 000 latu – vēl kādam jelgavniekam. Kopumā sanāk, ka Freidenfelda kungs savu kontu gada laikā par labu citiem patukšojis par 665 000 latu un, kā min tiesās, šīs summas viņam nav atdotas. Kā risināsies tālākie notikumi? Ja Jelgavas tiesa jaunajā sastāvā atcels savu 2. septembra lēmumu, tad saskaņā ar civilprocesu J.Freidenfelds var iesniegt blakus sūdzību Zemgales apgabaltiesā. Majoru lietai identiskos gadījumos arī tā tomēr pēc Augstākās tiesas iejaukšanās parasti kļuvusi objektīvāka un izpildrakstu parāda piedziņai tomēr nav izsniegusi. Ja neviena augstākā tiesu instance tomēr izpildrakstu atkārtoti neizsniedz, «Zemgales pērles» īpašniekam J.Freidenfeldam vienīgais veids, kā pierādīt, ka viņam tomēr bijusi taisnība, ir sniegt pieteikumu tiesā un lielo parādu izsniegšanas pamatotību pierādīt. Tad par to lems vispārējās jurisdikcijas tiesa, nevis Zemgales šķīrējtiesa, kuras lēmēji ir labi pazīstami ar J.Freidenfeldu.
