Lai arī iestājusies īsta ziema, tos, kuri nenobīsies no aukstuma, var sagaidīt iespaidīgs loms.
Janvāra laika apstākļi bijuši krasi mainīgi visā Latvijā. Tos vienmēr pavadījušas arī gaisa spiediena maiņas, un tas nu zivīm pagalam nepatīk.Kad pasaule šķiet sazvērējusiesDaudzmaz normālai copei atmosfēras spiediens var būt augsts vai zems, bet nekādā gadījumā svārstīgs. Tiklīdz barometra «cipari mētājas», zivis nostājas uz vietas un nekustas. Tad nu makšķerniekam krietni vien jānopūlas, lai atrastu stāvošo zivi un pierunātu to baroties. Līdzīga situācija izvērtās Latvijas zemledus makšķerēšanas čempionāta otrajā posmā Limbažos uz Lielezera ledus. Tā biezums bija aptuveni 20 centimetru, un tāpēc visas 16 komandas varēja droši mačoties, nebaidoties par ziemīgo peldi. Jau iepriekš, treniņu dienās, bija skaidrs, ka galvenokārt ķersies sprīdi garas raudiņas, trāpīsies pa bonusa plicim vai asarim, bet viens otrs sacensību dienās pamanījās izvilkt pa itin prāvai karūsai. Visi pārliecinājās, ka iespējamas arī ļoti dīvainas lietas, kuras raksturoja pēkšņa zivju intereses par ēsmu pazušana. Turklāt ne jau vienā vai pat piecos āliņģos, bet uzreiz visā 100 x 100 metru zonā. Jāpiebilst, ka līdz tam gandrīz vai katrā makšķeres ielaidienā intensīvi tika vilktas raudiņas. Varētu padomāt, ka iebaroto zonu pēkšņi ieņēmis bariņš plēsoņu. Arī tas bija iespējams, jo ezerā mājo ļoti daudz neliela izmēra zandartiņu. Divu dienu sacensībās daudziem sanāca «aplauzties», jo, piemēram, dažiem pēc veiksmīgās pirmās dienas otrajā nācās atkrist turnīra tabulā pat otrajā desmitniekā. Vai arī otrādi. Viss bija atkarīgs no tā, cik ātri izdevās uziet zivis.Pārāk sīkumos neiedziļināšos, kopvērtējumā Limbažu posmu individuālajā vērtējumā vinnēja Pēteris Liders («Salmo»), otrais palika Andris Vecvērdiņš («Pansija»), bet godalgoto trijnieku noslēdza Gatis Šterns («BB Cope»). Komandu vērtējumā pirmie bija «BB Cope», pēc tam «Salmo» un «Pasaule». Sakarā ar saspringto sacensību grafiku vēl pirms pēdējā posma, kas paredzēts 7. un 8. februārī (vieta tiks precizēta atkarībā no ledus kvalitātes), jau noteikta Latvijas izlase, kura 10. februārī izbrauc uz pasaules čempionātu Polijā. 11., 12. un 13. februāris tiks pavadīti treniņos, tad 14. un 15. – pasaules čempionāts, un 16. februārī komanda atgriežas mājās. Treneris Normunds Grabovskis izlases sastāvā iekļāvis Pēteri Lideri, Ritu Verzu-Grabovsku, Gunti Kārkliņu, Mareku Reķi, Krišjāni Krasovski un Lailu Grinbergu.Šis un tas par šo un toĻoti daudzi jautā, kad beidzot būs jaunie makšķerēšanas noteikumi. Varu teikt vien to, ka ļoti intensīvā gaisotnē norisinās apspriede, virmo arī daudz un dažādu pretrunu. Vairāki jautājumi atlikti uz Makšķernieku biedrības kārtējo sanāksmi februārī, tomēr, vai šomēnes tiksim pie pilna jauno noteikumu komplekta, stipri apšaubu. Strīdīgo jautājumu ir visai daudz, un, kā redzams, tie tik ātri nerisinās. Kamēr mūsu virsvadība spriež un lemj, tikmēr copmaņi dūšīgi ņemas ap aizsalušiem un vaļējiem ūdeņiem. Venta, kā man bļitkošanas sacensībās dievojās viens otrs Kuldīgas puses sporta makšķernieks, ir pilna ar lielām un skaistām vimbām. Ķeras gan uz gruntsmakšķerēm, gan pludiņmakšķerēm. Taču visefektīvāk pašreiz copēt ar pludiņmakšķerēm, jo vimbas, atrodoties aptuveni divus līdz piecus metrus no krasta, izteikti «tusējas» pa mierīgiem līčiem. Ūdenslīmenis gan ir krasi mainīgs. Arī gaisa temperatūra ievieš savas korekcijas, jo, tiklīdz kaut nedaudz uzsalst, upe pilna ar ledus vižņiem, kas apgrūtina makšķerēšanu. Taču līčus varot atrast un ķeroties lieliski. Lai dzīve neliktos garlaicīga, februāra pirmajā nedēļā sinoptiķi sola pamatīgu salu, vietām termometra stabiņš noslīdēs pat līdz mīnus 20 grādu atzīmei. Vai šādā salā būtu jādodas uz ledus, jālemj katram pašam, taču tiem, kurus saista ziemas cope, tas noteikti būs liels ieguvums, jo ledus biezums palielināsies, un tas pagarinās šāgada ziemas makšķerēšanas sezonu. Arī mūsu likteņupe Daugava lēnām pārklājas ar stabilu ledu, tomēr vēl ne tik biezu, lai visur droši varētu pa to staigāt. Šosezon noslīkušo līdzgaitnieku skaits diemžēl ir krietni liels, un negribētos, lai tam piepulcētos vēl kāds. Uz upēm jābūt ļoti uzmanīgiem. Ezeri ir daudz drošāki. Atgriežoties pie Daugavas, varu pačukstēt, ka «lielais breksis» ir pamatīgi sakustējies un uz nākamo rakstu jau varēšu ievietot savas bildes. Pagaidām redzu tikai citu noķertos, bet pašam vēl nav nācies līdz savām vietām tikt. Savukārt abos Baltezeros un Dūnītī copmaņi turpina vilkt jūras asarus. Lomi ir dažādi, jo nākas krietni pasvīst, lai šos strīpaiņus atrastu. Man gan labāk patīk medīt līdakas, jo iespējams gan paspēkoties, gan izbaudīt kārtējo adrenalīna devu, un tiek arī mājās galda tiesai. Šogad, cik esmu novērojis un arī veikalā aprunājies ar klientiem, līdakas izteikti turas cieši pie zālēm un apbrīnojamā seklumā. Savukārt asari vairāk meklējami «šķidru», atsevišķi augošu niedru pudurīšu tuvumā. Tas, piemēram, ļoti būtiski ir uz Lobes ezera. Kā minēju, Latviju tuvākajās dienās «pārbrauks» pieklājīgs sals, taču jāatgādina, ka mīnus 16 grādu temperatūrā uz Alauksta ezera tie, kas nenobijās sala, tika pie pilnām kastēm ar skaistiem, lieliem pličiem. Asari šajās dienās ļoti labi ķērās uz Lielā Baltezera. Iespējams, šāds sals zivīm tīri labi iet pie sirds. Pozitīvas ziņas saņemtas arī no Saukas ezera, kur copmaņi velk itin labus pliču un kilogramnieku brekšu lomus. Lai nesalst rokasPateikšu kādu dzīves patiesību, ko mēs, sporta makšķernieki, daudzu gadu laikā esam ielāgojuši un izmantojam lielākā un mazākā aukstumā, lai nesaltu rokas. Aptiekās nopērkams roku krēms, kas ražots pēc Norvēģu formulas, – «Neutrogena». Ar šo ziedi, lielā salā pirms copes vairākkārt ieziežot un kārtīgi ierīvējot ādā, var panākt, ka rokas salst stipri mazāk. Vienīgi aptiekās jāprasa tas, kas ir bez smaržas!
