Daudznozaru uzņēmums ar vairāk nekā desmit miljonu latu apgrozījumu gadā, Latvijā lielākais un viens no ražīgākajiem rapšu eļļas gatavotājiem Baltijā. Šis kaimiņu rajona uzņēmuma SIA «Iecavnieks» pašreklāmas sauklis vēl līdz pagājušā gada nogalei liecināja par veiksmes stāstu, ko no 2000. gada ar negurstošu aizrautību teikumu pa teikumam veidojusi tā vadība un darbinieki. Pašlaik gan attīstības ceļā cita citai blakus iezīmējas bremzējošas grumbas, kas manāmas arī «Iecavnieka» direktora Daiņa Lagzdiņa vaigā, kad viņš stāsta par pēdējos mēnešos piedzīvotajām raizēm. Produkcijas noietam trīs bremzētāji«Iecavnieka» produkcijas noietu negatīvi ietekmē ne tikai vispārējā pasaules un Latvijas ekonomiskā lejupslīde, kā dēļ pašlaik no trim eļļas spiestuvēm strādā tikai viena. Kopš šā gada sākuma lielveikalu «Maxima» plaukti vairs netiek papildināti ar rapšu eļļu, kaņepju pavalgu un pircēju iecienītajām smalcinātajām linsēklām. Neliels starpgadījums kādā Talsu veikalā pāraudzis konfliktā, kaimiņvalsts lieltirgotājs izlēmis «Iecavnieka» ražojumus vairs nerealizēt, plauktos dodot vairāk vietas lietuviešu produkcijai. Kā trešo triecienu D.Lagzdiņš saņēmis ziņu, ka pie mums gatavotajās augu eļļās, pēc ZM veiktā pētījuma, it kā atklāts pat 15 reižu lielāks vēzi izraisošās vielas benzopirēna saturs.Jāizolē slimnieks, nevis jāslēdz slimnīca «Viendien klausos ārzemju radio, kur vienā laidā stāsta, ka Latvijā ražo kaitīgu pārtiku,» satraukumu «Ziņām» neslēpj SIA «Iecavnieks» direktors, rādot izdrukas no interneta, kur mūsu plašsaziņas līdzekļos vēstīto aši pārtvērusi Krievijas prese. Visvairāk viņā bažas rada publikācijās teiktais, ka Latvijas augu eļļu ražotāju produkcijā pieļaujamo divu mikrogramu vietā ir 2,3 benzopirēna mikrogrami uz kilogramu eļļas. Tādējādi tās esot kancerogēnas. Ko patērētāji vispirms iedomājas, ja jautā par Latvijas rapšu eļļas ražotājiem? Protams, «Iecavnieku». Kaut konkrēti vainīgais pētījumā minēts nav, D.Lagzdiņš šo datu izvērtēšanu salīdzina ar kādu čīliešu vai spāņu seriālu: «Mēs neteiksim, kurš ir pārkāpējs! Esmu septītajā mēnesī stāvoklī, bet neteikšu, kas tur ir un kā!» Tādējādi aizdomas vērstas uz visiem Latvijas ražotājiem. Viņš šo pētījumu salīdzina arī ar situāciju stacionārā – vidēji kopējā pacientu ķermeņa temperatūra ir paaugstināta, kaut pārlieku liela tā varbūt ir pāris slimniekiem vienā palātā. «Bet kāpēc visu slimnīcu sačakarēt! Tad taču jāizolē slimnieks, jātaisa atkārtota analīze, nevis jāpublisko šī informācija. Tas ir neētiski.» Tagad «Iecavnieks» jūtas nomelnots partneru acīs, sanāk, ka jāpierāda sava nevainība. Uzņēmuma direktors šo ZM pētījumu sauc par darījumu starp ministriju un Pārtikas un veterināro dienestu (PVD). Pēc apspriedes ar citiem ražotājiem viņš lems, vai pret ZM vērst pretenzijas par nomelnojošas informācijas publiskošanu.Neskaitāmas analīzes un pārbaudesUzņēmuma saimnieks ar trim nopietniem argumentiem pamato, kādēļ viņa ražotajās eļļās šī viela nemaz nevar būt. Pirmkārt, «Iecavnieks» visa ražošanas procesa laikā veic iekšējo monitoringu jeb pārstrādes uzraudzību, sēklu un eļļu paraugus nododot analizēt PVD.Otrkārt, ES normas paredz, ka PVD pārtikas ražotāji vismaz divas reizes gadā jāpārbauda gluži neatkarīgi. «Pie mums PVD kontrolieri 2008. gada laikā bijuši deviņas (!) reizes,» saka D.Lagzdiņš. Viņš tūdaļ piebilst, ka pārkāpumi nav atrasti: «Kontrolieru ir bezjēdzīgi daudz! Tā ir armija, kuriem vienkārši nav ko darīt! Cik tad pārstrādātāju Bauskas rajonā ir?» Viņš rāda biezu mapi, kas pilna dažādu dokumentu un atskaišu. Tie visi jāaizpilda tikai vienai pārbaudei, tādējādi atņemot darbinieku laiku ikdienas pienākumiem. Kā trešo nopietno kvalitātes rādītāju uzņēmums min tā saukto zaļās karotītes zīmi «Kvalitatīvs produkts», kas rotā ikvienu «Iecavnieka» produktu. Lai šo titulu saglabātu, arī jāveic vairākas analīzes.Tādējādi iecavnieki pamatoti teic, ka viņu eļļās nekādu kaitīgu vielu nemaz nevar būt. Šaubas par benzopirēna iespējamo klātbūtni kliedē arī fakts, ka eļļas ražošanā izmanto tā dēvēto aukstās spiešanas metodi, kad izejvielas nekarsē. Savukārt kancerogēnā viela produkcijā var rasties, ja to uzkarsē virs 60 grādiem. Ražotājiem nedraudzīgākais tirgotājsPērnajā rudenī kādā Talsu veikalā «Maxima» PVD inspektori atklāja neatbilstības smalcinātu linsēklu marķējumā. Pie uzturvērtības etiķetes krievu un latviešu variantā skaitļi atšķīrās. Pašlaik «Iecavnieks» pamato – katru gadu līdz ar jaunu linsēklu ražu ogļhidrāti un citi rādītāji produktā mainās, tādēļ jāgatavo jaunas etiķetes, lai pircējiem sniegtu iespējami precīzu informāciju. Taču uzņēmuma darbiniece jauno uzlīmi uzklāja nevis rūpīgi pāri visai vecajai etiķetei, bet daļēji. Tādējādi informācija dažādās valodās atšķīrās. PVD «Maximai» uzdeva smalcinātās linsēklas no apgrozījuma izņemt. Negaidot, kad inspektori apmeklēs arī citus veikalus, «Maxima» sēkliņas izņēma arī no pārējām tirgotavām. Jāpiebilst, ka tās ir šaura tirgus produkts. To uzturā lieto diētu laikā, pateicoties vērtīgajām uzturvielām, arī ticīgie, kad ir gavēnis. Šis produkts ir aktīvu un organismam nepieciešamu dabas uzturvielu avots – satur omega taukskābes, minerālvielas, šķīstošās un nešķīstošās šķiedrvielas, proteīnus un lignānus, kas veicina asinsrites sistēmas veselību, normalizē holesterīna līmeni un stabilizē gremošanas sistēmas darbību, jo satur šķīstošās un nešķīstošās šķiedrvielas. Kaut pēc pusotra mēneša PVD paziņoja, ka pārkāpums nav tik būtisks, tādēļ produktu ļauts tirgot, «Maxima» plauktos radusi vietu citām precēm. Pēc šā starpgadījuma, kā vērtē SIA «Iecavnieks» direktors, lielveikalu ķēdes saimnieki noteikuši «drastiskas prasības» arī citu uzņēmuma produktu realizēšanai. D.Lagzdiņš gan neatklāj, kādas tās bijušas, taču var noprast, ka runa ir par naudu. Tirgotājs, ticamākais, vēlējies eļļas un citus ražojumus iepirkt par vēl zemāku cenu, sev paturot peļņu, kas ir lielāka par līdzšinējiem 30 procentiem. Tam «Iecavnieks» nav piekritis. Šā iemesla dēļ no janvāra vidus «Maxima» vairs nepieņemot iecavnieku produkciju. Kā novēroja «Ziņas», lielveikalu plauktos, kas vai lūst no citu firmu ražotajām eļļām, «Iecavnieka» rapšu eļļas pudeles jau var saskaitīt uz abu roku pirkstiem. «Maxima» kā oficiālo sadarbības pārtraukuma iemeslu «Iecavniekam» minējusi faktu, ka šā uzņēmuma ražojuma noiets samazinājies. Taču skaitļi rāda ko citu – salīdzinājumā ar 2007. gadu pērn pārdotās Iecavas rapšu eļļas apjoms kāpis divas reizes. «Tā ražotājiem ir visnedraudzīgākā veikalu ķēde,» saka D.Lagzdiņš.«Maxima»: sadarbība nav pārtrauktaSIA «Maxima Latvija» preses sekretārs Ivars Andiņš «Ziņām» teic, ka sadarbība ar SIA «Iecavnieks» nav pārtraukta. Viņš gan atzīst, ka pašlaik šā uzņēmuma rapšu eļļa nopērkama vien trīs lielākajos «Maxima» veikalos, taču no 12. februāra ar populārākajiem iecavnieku ražojumiem tikšot papildināti plaukti 19 lielveikalu ķēdes tirgotavās. I.Andiņš neslēpj, ka ķibeles ar smalcinātajām linsēklām bijušas, taču nu nebūšanas atrisinātas.Savukārt Iecavas uzņēmējam šis fakts nav mazsvarīgs, jo veido 80 000 latu no gada apgrozījuma. Cer uz zāģu eļļu noietuProdukcijas un piedāvāto pakalpojumu kvalitātes labākais apliecinājums, kā ikvienam uzņēmumam, arī «Iecavniekam» ir patērētāju un klientu uzticība. Pašlaik tas ražo rapšu eļļu, kā arī eļļu tehniskām vajadzībām. Pārstrādā linsēklas un kaņepju sēklas. Uzņēmums līdz šim nepārtraukti turpinājis attīstīties, ne vien piedāvājot patērētājiem kvalitatīvus pārtikas produktus, bet arī attīstot autotransporta, elektroprojektēšanas un elektromontāžas pakalpojumus.No šā gada tirgu «Iecavnieks» cer iekarot ar videi draudzīgu zāģu ķēžu bioeļļas ražošanu. Katru gadu, izcērtot koksni Latvijas mežos, tiek patērēti ap diviem miljoniem litru motorzāģu ķēžu eļļas, radot piesārņojumu ar minerāleļļu vai atstrādātajām eļļām, kuras ir īpaši kaitīgas videi. Ar testiem pierādīts, ka motorzāģu ķēžu eļļas lielākā daļa nonāk meža zemsedzē, atraujoties no ķēdes un paliekot uz skaidām. SIA «Iecavnieks»148 darbiniekiApstrādā 40 000 tonnu rapšaRažošanas maksimālā jauda – virs 30 tonnām eļļas dienā2008. gada apgrozījums – 11,5 miljoni latuEksporta apgrozījums – 1,64 miljoni latuIekšējam tirgum saražotās pārtikas preču apgrozījums – 7 procenti jeb 805 000 latuPircējus piesaista vai maldina?Vēl salīdzinoši nesenā pagātnē Latvijas PVD it kā atbilstoši ES normatīviem noteica, ka uz eļļas iepakojuma nedrīkst būt teksts «Bez holesterīna». Vietējie ražotāji steidzās mainīt etiķetes, lai kļūmi labotu. Tas prasīja ievērojamus līdzekļus, turklāt, kaut arī augu taukos holesterīna nemaz nav, ar šo saukli vairs nevarēja piesaistīt pircēju uzmanību. Taču nupat Austrijā SIA «Iecavnieks» direktors veikalu plauktos atradis eļļu, kur ES normas laikam gan tulkotas citādi… Mūsu uzņēmums savu produkciju realizē vienotā tirgū Eiropā un Latvijā. Arī Vācijā šāds marķējums atļauts, bet Latvijā ne. Ja pircējs ārzemēs vienā stendā redzēs mūsu eļļu un līdzīgu austriešu ražojumu, kuru izvēlēsies?
