Zemnieki un pārstrādātāji ministrijas pētījumu par vietējo pārtikas produktu kvalitāti sauc par lāča pakalpojumu ražotājiem; PVD secina – tas ir neobjektīvs.
«Latvijas pārtikas produktu kvalitāte ir augstāka nekā analogiem importa produktiem,» pagājušā gada sākumā lepni paziņoja Zemkopības ministrija (ZM), iepazīstinot ar secinājumiem, kas gūti Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Nacionālā diagnostikas centra pētījumā, kurā salīdzināta Latvijā un ārzemēs ražotā pārtika un tās kvalitāte. Pēc ministrijas pasūtījuma šādu pētījumu PVD veic katra gada nogalē, arī pērnruden īstenotajā kopumā secinājumi ir glaimojoši vietējiem zemniekiem un viņu audzējuma pārstrādātājiem – mūsu tirgū pieejamie Latvijas ražojuma pārtikas produkti ir augstākas kvalitātes. Pētījuma laikā veikts nepilns tūkstotis analīžu, nosakot vairāk nekā simt pārtikas produktu nekaitīguma un kvalitātes rādītājus pēc visdažādākajiem kritērijiem.Gaļas vietā maksājam par ūdeniTaču atšķirībā no iepriekšējā gada jaunākajos datos secināts, ka dažos Latvijā ražotajos pārtikas produktos pārsniegtas noteiktās ES nekaitīguma normas. Kaut kopumā vietējo produktu rādītāji ir augstāki, dažu analīžu rezultāti izrādījušies ne tik pozitīvi. Piemēram, noskaidrots, ka pat trīskārt vairāk, nekā noteikts ES rekomendācijās, ir pievienotā ūdens daudzums gaļā un tās izstrādājumos. Eksperti tūlīt bilst – tas gan nenozīmē, ka produkts ir indīgs vai kā citādi kaitīgs, tomēr par savu naudu pircējs nopērk mazāk gaļas, bet vairāk ūdens. Pētījuma īstenotāji akmeni metuši ne tikai gaļas pārstrādātāju lauciņā. Mūsu pašu dārzeņos atrasts pārlieku daudz nitrātu, bet no Latvijā augušajiem rapšiem iegūtajā eļļā uzieta kancerogēnā viela benzopirēns. Salīdzinot pēdējo un iepriekšējos šādus pētījumus, «Ziņas» noskaidroja, ka secinājumi tajos ir gandrīz nemainīgi. Tāpat kā citus gadus arī šoreiz uzslavēti vietējie ābolu audzētāji, maiznieki un medus vācēji, jo viņu ražojumos vitamīnu un citu labu vielu ir pat vairāk nekā citu ES valstu zemnieku gatavotajā produkcijā. Zemniekus un pārstrādātājus saniknojis tieši negatīvo datu atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos. Viņi ministrijai pārmet nepilnu simt tūkstošu latu nacionālo subsīdiju naudas tērēšanu pētījumam laikā, kad ražotāji tik ļoti mudina rast līdzekļus lauksaimniecības glābšanai. Audzētāji arī pārmet ZM, ka tās apkopotie dati kopainu neatspoguļo, turklāt publiskajā telpā akcentētas vien sliktās lietas, kas konstatētas dažos paraugos atsevišķās saimniecībās. PVD: par maz paraugu, lai pētījums būtu objektīvsAnalizēto paraugu skaits ir nepietiekams, lai izdarītu vispārīgus secinājumus par situāciju kopumā, pētījuma veicēja PVD viedokli «Ziņām» pauž dienesta Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere. Viņa teic, ka PVD Nacionālais diagnostikas centrs izpildījis pasūtītājas – ZM – vēlmi veikt analīzes, taču iegūto informāciju apkopojusi un interpretējusi ministrija. Nacionālais diagnostikas centrs kā akreditēta laboratorija laboratorisko izmeklējumu rezultātus tiesīgs izpaust tikai izmeklējumu pasūtītājam. Šajā gadījumā tā ir Zemkopības ministrija. PVD nebija pieejami šā pētījuma rezultāti un analīze līdz pat aizvadītās nedēļas vidum, kad par to sācis interesēties laikraksts «Diena».PVD eksperti iepazinušies ar pētījuma saturu un secinājuši, ka ZM iegūtie dati ir indikatīvi. I.Meistere paskaidro – tas nozīmē, ka informācija norāda uz iespējamām problēmām, taču «tie nav dati, pēc kuriem var izdarīt secinājumus par kādu produktu grupu kopumā».Ministrija atklāj, ka minētais pētījums prezentēts jau pagājušā gada nogalē, tajā esot bijis vairāk pozitīvā nekā slikto lietu. Taču plašākus komentārus par publiskajā telpā nonākušo pētījumu ZM sola šodien. Mudina izvēlēties Latvijas ražojumus «Nežēlīgā cīņa par Latvijas 1,5 miljardus vērto pārtikas tirgu,» tā pētījuma atspoguļojumu presē nodēvējusi biedrības «Mārketinga padome» direktore Ingūna Gulbe. Viņa uzsver, ka Latvijas pārtikas ražotāji spējuši daudzu gadu garumā iekarot pircēju simpātijas ar kvalitatīviem un garšīgiem produktiem. Pētījumi rāda, ka divas trešdaļas mūsu valsts iedzīvotāju par sev atbilstošākiem uzskata vietējos produktus. «Latvijas iedzīvotājiem jāpatur prātā, ka katrs izdotais santīms par Latvijā saražoto pārtiku paliek šeit uz vietas un dod ieguldījumu mūsu valsts labklājībā un izaugsmē,» saka biedrības direktore.«Mārketinga padome» norāda, ka šajā ekonomiski sarežģītajā laikā pircēji ļoti uzmanīgi izvērtē pirkumu saturu pārtikas galdiem, tādēļ pamatoti valdība un eksperti patērētājus aicina izvēlēties Latvijā ražotos pārtikas produktus. Biedrība akcentē, ka Latvijā tāpat kā visā Eiropā pārtikas ražošana un izplatīšana tiek stingri uzraudzīta, lai garantētu cilvēka drošību un veselību. Arī PVD atgādina, ka valsts nodrošina pārtikas aprites kontroli un pamatotu pārkāpumu gadījumos izņem kaitīgo pārtikas produktu no aprites – tirdzniecības un ražošanas vietām. ViedoklisIlze Meistere, PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Pētījuma dati ļauj secināt, ka neviens no izmeklētajiem Latvijas un ārzemju produktiem patērētāju veselību neapdraud (visi, izņemot divus eļļas paraugus, atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem nekaitīguma kritērijiem). PVD eksperti īpašu uzmanību pievērsa diviem eļļas paraugiem, kuros konstatēts paaugstināts benzo(a)pirēna līmenis. Jāteic gan, ka šīs vielas piesārņojums produktos ir nevienmērīgs. Tas ir, pārbaudot dažādas viena produkta partijas, vienā benzo(a)pirēna rādītājs var būt lielāks, citā – mazāks. Tātad pēc viena izmeklēta parauga nevar izdarīt secinājumus par visiem uzņēmuma saražotajiem produktiem. PVD pārbaudījis abus augu eļļas ražotājus («Naukšēni» Valmieras rajonā un «Iecavnieks» Bauskas pusē), un nedz 2007., nedz 2008. gadā pārkāpumi to ražotajos produktos nav konstatēti.
