«Samilzušās problēmas, ko ministrija un valdība pēkšņi sāka risināt un tik ātri arī panāca rezultātu, nebija radušās vakar. Ja risinājumu izdodas panākt tikai tad, kad traktori jau Rīgas centrā, ministram šajā amatā vietas vairs nav,» tā mirkli pēc Mārtiņa Rozes paziņojuma par demisiju atzinīgi viņa soli «Ziņām» vērtēja Sesavas zemnieks un viens no protesta akcijas koordinatoriem Uldis Caune.
Viņš sacīja – kaut pagaidām nav jaunu ministra amata kandidātu, jācer, ka M.Rozes pēctecis strādās labāk. Akcijas rīkotāji biedrība «Zemnieku saeima» un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome vērtē, ka zemnieki lielā vienotībā cīnījās par nozares izdzīvošanu. «Šis ir tas brīdis, kad arī politiķiem jāpaiet malā no savām seklajām partiju interesēm un jādomā valstiski. Tagad vai nekad,» vēl pēcpusdienā paziņoja biedrība. Vakarpusē viņu prasības tika izpildītas. Uzzinot, ka ministra demisija vēl nav notikusi, liela daļa akcijas dalībnieku pēcpusdienā izteica vēlmi ar traktoriem iebraukt Rīgas centrā, tomēr palika pie ministrijas ēkas. Dienas laikā gan vairākkārt pilnībā tika apturēta satiksme vairākās galvaspilsētas ielās, turklāt veidojās ievērojami sastrēgumi. Zemnieki visas dienas garumā bijuši ļoti disciplinēti, akcija noritējusi mierīgi, mērķtiecīgi un līdzsvaroti, un arī vakarā pilsētā palikušie bija pilni apņēmības neļaut nevienam zemnieku akciju izmantot jebkādu nekārtību celšanai vai svešu interešu kārtošanai.Valdības sēdē apstiprināts papildu finansējums lauksaimniekiem 27 miljonu latu apmērā, kā arī citi ministrijas ierosināti ārkārtas pasākumi. 17 miljoni latu piešķirti, lai Lauku attīstības fonds varētu turpināt apgrozāmo līdzekļu garantiju izmaksu gan ražotājiem, gan kooperatīviem, gan pārstrādātājiem, tā nodrošinot kredītsloga atvieglošanu, kā arī esošo kredītu restrukturizēšanu. Savukārt 10 miljonus latu krīzes radīto zaudējumu dēļ lauksaimnieki varēs iegūt, lai saglabātu augstražīgus ganāmpulkus ar izslaukumu virs 5000 kilogramiem gadā, kas atbilst Latvijas audzēto piena šķirņu govju ciltsdarba programmās definētajiem ģenētiskās kvalitātes kritērijiem. Uz šo finansējumu varēs pretendēt to ganāmpulku īpašnieki, kas atbilst minētajiem nosacījumiem, neņemot vērā govju skaitu ganāmpulkā. Solīts arī, ka no 1. līdz 10. aprīlim lauksaimniekiem tiks pārskaitīti tiešie maksājumi 22 miljonu apmērā.Kaut kopumā ar šo lēmumu zemnieki ir apmierināti, viņos neskaidrības rada atbalsta piešķiršanas kritēriji. ViedoklisJuris Lavenieks, z/s «Valneri» īpašnieksAr diviem traktoriem piedalījos gan 27. janvāra, gan arī vakardienas miermīlīgajās protesta akcijās. Ja nīkuļos lopkopība, mazāks noiets būs arī graudiem – esam savstarpēji saistīti. Labības audzētāji izveidojuši kooperatīvu «Latraps», mēs vairs neesam tādā atkarībā no dzirnavniekiem kā agrāk. Tagad graudus vedam ar kuģiem un tirgojam Eiropā, ienāk nauda, kas savukārt tiek tērēta Latvijā. Piensaimniekiem ir grūtāk. Zemniekiem nepieder piena pārstādes uzņēmumi, un pienu tirgot ir grūtāk. Nupat mans draugs Ainārs Možeiko, kas vada akciju sabiedrību «Lielplatone», teica, ka viņam piena pašizmaksa ir 19 santīmu litrā. Turpretī iepirkuma cena kritusies līdz 14 santīmiem. Ja tā turpināsies, viņš pavasarī plāno izkaut 400 govju…
