6. februārī Ģ.Eliasa muzejā Jelgavā atklāj Johana Valtera-Kūrava (Jāņa Valtera) un viņa audzēkņu gleznu izstādi «Starp Baltiju un Berlīni».
Vakar apritēja 140 gadu, kopš Jelgavā dzimis gleznotājs Jānis Valters (1869 – 1932). Šim notikumam pieskaņota arī izstāde, ko piektdien atklās Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā. Tās nosaukums – «Starp Baltiju un Berlīni. Gleznotājs Johans Valters-Kūravs kā mākslinieks un skolotājs» – gan nezinātāju var mulsināt. Lai nerastos pārpratumi, muzeja direktores vietniece Marija Kaupere «Ziņām» apliecināja, ka tas tomēr ir tas pats J.Valters, kurš, kā varam lasīt ikvienā Latvijas mākslas vēsturi skarošā izdevumā, bijis viens no latviešu nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem.Meistars un mācekļiJelgavā dzimušais Johans (tāds bijis viņa kristītais vārds) Valters par Valteru-Kūravu kļuva Vācijā, ar kuru mākslinieka mūžs cieši saistīts jau no 1906. gada. «Dzimtenes mākslas vēsturē viņu godā kā vienu no izcilākajām personībām, kuras dzīves un daiļrades aptveroša izpēte kļuvusi iespējama tikai kopš tā dēvētā dzelzs priekškara krišanas», bet «vācu kolēģi viņa personā līdz šim galvenokārt sastapušies ar ietekmīgu skolotāju, kura vārds parādās pētījumos par tā dēvētās zudušās paaudzes māksliniekiem» – izstādes katalogā (pamatīgo un krāšņi noformēto izdevumu par ierindas katalogu dēvēt gan šķiet «nepiedienīgi») konstatē mākslas zinātniece un J.Valtera daiļrades pētniece Kristiāna Ābele.Skolnieki J.Valteram bijuši jau Latvijas periodā, tai skaitā mūsu pilsētai nozīmīgais Ģederts Eliass, kurš savulaik apmeklējis darbnīcu, ko pēc atgriešanās no studijām Pēterburgas Mākslas akadēmijā J.Valters ierīkojis Jelgavā, Svētes ielā 13. Savukārt Vācijas periodā (Drēzdenē un Berlīnē) jau tiek runāts par īpašu J.Valtera-Kūrava glezniecības skolu, un daļa meistara tā laika audzēkņu darbu līdzās paša skolotāja gleznām būs skatāmi arī Jelgavas izstādē.Skolotāju meklējotSabatjē ģimenei piederošā kolekcija «J.Valters-Kūravs un viņa skolēni», kas ir Jelgavā skatāmās izstādes pamats, radusies, lielā mērā pateicoties J.Valtera-Kūrava pedagoga darbībai. Verdenas «Sabatier Galerie» apritē pirms gadiem trīsdesmit nonākusi kādas viņa audzēknes glezna, un galeristiem radusies interese par darba autores «gleznieciskajām saknēm». Vēlāk «kolekcija sākta veidot apzināti, un tagad tajā ir 136 J.Valtera un viņa skolnieku gleznas,» zināja teikt M.Kaupere.Arī doma par J.Valtera jubilejas izstādi dzimtenē, kā atzīst M.Kaupere, sākotnēji radusies Torstenam Sabatjē, bet jau pirms pāris gadiem pieslēgusies arī Latvijas puse. Savukārt par ideju izstādi rīkot tieši Ģ.Eliasa muzejā Jelgavā jāpateicas mākslas zinātniecei K.Ābelei.«Ģ.Eliasa muzejā interese par J.Valteru bija arī agrāk, pirms tikšanās ar Sabatjē ģimenes pārstāvjiem,» atceras M.Kaupere. Pirms vairākiem gadiem ciemu reizē Jelgavā J.Valtera-Kūrava mazmeitas vīrs Pēteris Nānsens uzdāvinājis muzejam divpadsmit mākslinieka darbu (pirms tam bijis tikai viens – «Aleja Driksas krastmalā»).Izstāde «Starp Baltiju un Berlīni» publikai Jelgavā būs pieejama no 7. februāra līdz 16. aprīlim. Kas nepagūs to apskatīt šeit, atliek doties uz Vāciju – izstāde (plus divi darbi no privātkolekcijas Itālijā) būs skatāma Citadelē, Berlīnē, no 18. septembra līdz 29. novembrim.
