Līvbērzes pagasta centrā vairākus gadus ieilgusi cīņa starp iedzīvotājiem un pašvaldību par piemērotāko vietu atkritumu konteineriem.
«Bērns ieskrien istabā, rāda vecu zāļu paciņu un neziņā lūkojas manī,» tā īsi samilzušo problēmu par atkritumu urnu novietošanu raksturo līvbērznieki Aleksandrs Kuļevs un Ivita Gorobeca. Kaut īpašumu ieskauj pinuma žogs, līdz ar mazāko vēja pūsmu sētas virzienā no ceļmalā noliktajiem konteineriem gruži cits pēc cita piesārņo viņu zemesgabalu abpus sētai. Savukārt vasarā apkārtni pārņem neciešama smaka. Cīņa ar pašvaldību par iespējām pārvietot urnas izvērtusies tiktāl, ka Aleksandrs patvaļīgi tās pārcēlis uz nelielā krustojuma pretējo pusi, pārnesot arī betona flīzes, ko pirms tam pagasts bija gādājis stabilam urnu laukumam. Laukumu veido, sūdzības nedzirdVar teikt, ka atkritumu konteineri Jāņa Baloža un Skolas ielas krustojumā atradušies teju vai vēsturiski. Tas arī saprotami, jo šajā vietā aptuveni vienlīdz tālu ar savu gružu maišeli atnākt ikvienam no pārsimt līvbērznieku, kas dzīvo tuvējā apkaimē. Līdz pat pagājušajai vasarai konteineri bijuši vienā no krustojuma stūriem, atrodoties tālāk pāri ceļam, ja raugās no Aleksandra un Ivitas īpašuma puses. Jaunā ģimene māju un zemi ap to Līvbērzes centrā, Jāņa Baloža ielā, iegādājās 2006. gadā. 2007. gada nogalē viņi ar iedzīvi pārcēlās uz jauno mājokli. Ģimeni, kurā aug divas meitas, kā jau dārzkopjus saistīja plašā teritorija, klusā un tomēr centrā esošā vieta. Uzzinājis, ka pašvaldība abus lielos atkritumu konteinerus no pretējās krustojuma puses gatavojas pārlikt uz viņu sētmali, Aleksandrs pērn maijā rakstīja iesniegumu pašvaldībai, lūdzot to nedarīt un meklēt citu, labāku risinājumu urnu vietai. Atbildi tā arī neesot sagaidījuši, vien izdevies noskaidrot, ka viņa rakstiskais lūgums nonācis pie SIA «Palīgs L» direktora Gunāra Smilgas, kas vietējo komunālo uzņēmumu vada nu jau desmito gadu. Šī firma arī atbildīga par konteineru vietu ierīkošanu un uzturēšanu kārtībā. Kad vasaras vidū blakus sētai uz pagastam piederošās zemes tika sagatavota pamatne un uzliktas nepilnas desmit betona flīzes, ģimene saprata, ka jaunais urnu laukums būs tieši viņu dārza stūrī. Tikai otrpus sētai. Tad arī sākušās likstas. Ģimene tāpat kā citi līvbērznieki komunālajam dienestam ik mēnesi maksājot 20 santīmu par konteineru apkaimes uzturēšanu tīrībā, tomēr gruži ap metāla kastēm tiekot savākti tikai pēc to iztukšošanas reizi nedēļā. Diemžēl arī Līvbērzē netrūkst tādu, kas savu atkritumu maisiņu nevis ieliek urnā, bet gan blakus tai, lai nebūtu jāpiepūlas un, verot konteinera vāku, jāsmērē rokas. Gana daudz arī mēslotāju, kas gružus neieliek maisiņā, labi, ja trāpa konteinerā. Tad nu līdz ar vēju papīri, tukšās plastikāta pudeles un autiņbiksītes esot pastāvīga Aleksandra sētas rota. Lielākos atkritumus pinums aiztur, sīkās lietas bez bažām tiek cauri, piesārņojot dārzu un apdraudot bērnus. Pārceļ konteinerus, saņem soduNav gan zināms, vai tam par iemeslu bijusi amatā aizvadītu desmit gadu rutīna, tomēr nedz rakstisku vai mutisku atbildi, nedz konkrētu rīcību Alekandrs no pašvaldības un tai pakļautās saimnieciskās firmas nesagaidīja. Iepriekš brīdinot pagasta padomi, viņš urnas patvaļīgi pārcēla uz krustojuma nu jau trešo pusi, kur tās iepriekš vēl nav bijušas. Pie lauku darbiem radušā vīra rokas bez raizēm tika galā arī ar teju desmit betona plāksnēm, viņš tās izcēla no zemes un sakrāva blakus abiem konteineriem to jaunajā vietā. «Tas ir sava veida streiks,» par šo veikumu «Ziņām» saka Aleksandrs, reizē uzsverot, ka citādi nav vairs spējis cīnīties pret gadu ieilgušo pašvaldības vienaldzību. Kā stāsta Līvbērzes pagasta padomes priekšsēdētāja Ilze Vītola, viņa klātienē vērojusi Aleksandra rīcību. Tā kā viņš nav piekritis vietu sakārtot, kā bija sākotnēji, sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par apzinātu pašvaldības mantas apskādēšanu. Atbildīgā vietvaras komisija par šo nodarījumu Aleksandram piemēroja laukos par salīdzinoši bargām vērtējamas sankcijas – simt latu naudas sodu. Viņš to pārsūdzējis Administratīvajā tiesā, tiek gaidīta sēde. Kad pagājušajā ceturtdienā pagasta padomes kārtējā sēdē ārpus darba kārtības jautājumiem tika runāts arī par šo problēmu, I.Vītola uzsvēra, ka vietvara par šo skādi, ja tā netiks novērsta, vērsīšoties arī vispārējās jurisdikcijas tiesā, tad par sekām būšot vēl nopietnāka atbildība. Ko darīt?Doma par konteineru laukuma maiņu pagasta vadības prātā neesot ienākusi pagājušovasar. Līvbērzes pagasts tāpat kā citi Zemgalē iekļauts kopējā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektā. Ar ES līdzfinansējumu pirms dažiem gadiem izveidotā starppašvaldību aģentūra «Zemgales EKO» jau kopš 2006. gada organizējusi vienotu atkritumu savākšanas tīklu, reģionā izveidojot virs sešsimt tādu laukumu, kāds Līvbērzē izraisījis nopietno konfliktu. Lai ieguldījumi būtu racionāli, aprēķināts, ka vidēji uz 200 iedzīvotājiem nepieciešams viens tāds laukums, no kura gružus savāc smagā tehnika un ved uz Brakšķiem. Aģentūras direktora vietniece Zane Ķince skaidro, ka nav būtiskas nozīmes, vai laukums ir vienā vai otrā krustojuma pusē. Tā kā projektā jau precīzi dokumentētas plaču atrašanās vietas, galvenais esot, lai tam ir tas pats kadastra numurs. I.Vītola teic – urnas bija jāpārceļ no vecās vietas, jo tur to izkraušana tehnikai sagādājusi grūtības, kas savukārt aizsprostojusi krustojumu. Tagad tās uz otru ceļa malu likt nevarot tik vai tā, jo kadastra numurs cits. Pagasta vadītāja pieļauj, ka konteinerus varētu pārvietot kādus desmit metrus tālāk no Aleksandra un Ivitas ģimenes īpašuma, pirms kāda laika arī vīrietis solījis palīdzēt ar savu tehniku. Taču pašvaldība pirms tam vēlas, lai konteineri līdz ar betona plāksnēm vispirms tiktu atlikti tur, kur sākotnēji ierīkots to laukums. Tikai tad varēšot sākt runāt par citu vietu urnām, taču pašlaik saskaņu starp vietējo varu un tās iedzīvotājiem nemana.Varbūt saspringums tuvējās apkaimes iedzīvotājos nebūtu tik izteikts, ja par konteineru sākotnējo pārcelšanas iemeslu uz Aleksandra sētmali neklīstu citas runas – tie savā līdzšinējā vietā neesot varējuši palikt, jo savukārt tur tuvējā īpašuma stūris pieder kādam līvbērzniekam, kam pagasta pašvaldības virtuve nav sveša. Gan piebilstams, ka I.Vītola to sauc par nepatiesu un nekorektu informāciju.
