Sadarbība katras nozares ietvaros un studējošo darbinieku atbalsts no uzņēmumu puses – tie bija daži jautājumi, par kuriem vakar Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Zemgales plānošanas reģiona rīkotajā diskusijā Jelgavas pilī runāja metālapstrādātāju, kokrūpnieku un pārtikas tehnoloģijas, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, kā arī augstskolas vadība un visu fakultāšu dekāni.
Par tehnoloģiju un zinātnes pārneses problēmām gadu gadiem runā gan attīstītajās pasaules valstīs, gan Latvijā, tostarp LLU. Tomēr, kā atzina diskusijas dalībnieki, tikties atkal bija vērts. «Domāju, katrs rīts mums jāsāk ar domu: «Kā es varu palīdzēt uzņēmējam?»» izpelnoties klātesošo vienprātīgu piekrišanu, diskusijā sacīja LLU zinātņu prorektors Pēteris Rivža.Neklātnieki pazīst savu uzņēmumuLatvijas Investīciju attīstības aģentūras padomnieks investīciju piesaistes un ārējās tirdzniecības jautājumos Māris Ēlerts uzsvēra, ka turpmāk par šīm problēmām būtu jārunā konkrētāk. Tehniskās fakultātes studentiem un mācību spēkiem – ar metālapstrādē iesaistītajiem rūpniekiem, Pārtikas tehnologiem – ar savas nozares uzņēmējiem un tā tālāk.LLU Tehnoloģiju un zināšanu pārneses centra vadītāja docente Sandra Muižniece-Brasava norādīja, ka šajā jomā jau tiek rīkoti dažādi semināri. Par tradīciju kļuvušas Karjeras dienas, kur studenti atrod kontaktus ar potenciālajiem darba devējiem un zinātnisko pētījumu pasūtītājiem. Savukārt Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāne Inga Ciproviča piebilda, ka uzņēmējiem vairāk vajadzētu novērtēt un atbalstīt savus darbiniekus, kuri studē neklātienē. Viņi taču vislabāk pārzina savu ražotni un varētu arī saprast, kas no augstskolas zinātniskā potenciāla būtu izmantojams.Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis, kurš augstu vērtē fakultātes sadarbību ar savas nozares uzņēmējiem, minēja, ka risku, kas pastāv, ieviešot zinātnieku jauninājumus ražošanā, vajadzētu kompensēt valstij, tad sadarbība būtu drošāka.Prakses vieta jāmeklē laikusInženieris top ne tikai universitātes sienās, studiju procesā vajadzīga prakse. Līdz šim ar tās vietu nodrošinājumu LLU studentiem parasti nav bijis problēmu. Piemēram, slaukšanas iekārtu ražošanas uzņēmums «Alfa Laval» pat lielākajiem izcilniekiem maksāja stipendijas. Taču mūsdienu ekonomiskās lejupslīdes apstākļos ar prakses vietām kļūst grūtāk.«Mums trūkst savlaicīgas informācijas par potenciālajiem praktikantiem. No tām dažām e-pasta vēstulēm, ko pa reizei saņemam no studentiem, neko daudz nevar spriest. Turklāt nezinu, vai šodien varētu atrast uzņēmumu, kas no savas naudas būtu gatavs studentiem maksāt stipendijas. Cita lieta, ja ar līdzfinansējumu piedalītos valsts,» sacīja rūpnieks no Aizkraukles Jānis Janovskis, kura uzņēmums darbojas metālapstrādē.Viņa kolēģi Armands Krūze un Igors Gaurs, kuri pārstāv Jelgavā topošo autorūpnīcu «Amo plant», piebilda, ka ciešāka sadarbība ar LLU viņiem būtu aktuāla. Turklāt ne tikai metālapstrādē un mašīnbūvē, bet arī, piemēram, ainavu arhitektūrā.
