Atbildot uz jautājumu, vai valstī iespējams bankrots, – teorētiski, jā, taču praktiski diez vai. Bankrots ir juridiski atzīta parādnieka maksātnespēja, savukārt valsts bankrots izpaustos kā tās nespēja pildīt savas saistības gan iekšējā sektorā, gan starptautiski.Tas ir fakts, ka valsts budžetā strauji samazinājies līdzekļu daudzums, un arī nākotnē nav prognozējams ievērojams tā palielinājums. Arī iepludinātie starptautiskie līdzekļi var tikt iztērēti, un valsts budžetā vēl joprojām var nebūt pietiekams to daudzums, kas teorētiski var izraisīt valsts bankrotu. Parasti bankrotējuši uzņēmumi pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā. Pasaulē nav un nevar būt tādas prakses, ka kāda valsts pāriet citas īpašumā, tādēļ visai apšaubāma ir valsts bankrota iespēja.Mūsu situācijā iespējami dažādi scenāriji. Piemēram, optimistiskais, kā panākt situācijas uzlabošanos valstī. Tā realizācijas ieteikumi būtu šādi:valsts uzņēmumu uzkrāto depozītu iepludināšana Latvijas ekonomikā, piemēram, «Latvijas valsts meži» turpina ierīkot meža ceļus; jāpārskata valsts uzņēmumu tēriņi;valsts regulējamo cenu samazināšana – ir nepieņemama situācija, ka pasaulē naftas cenas samazinās jau vairākus mēnešus (regulējamās saistītas ar naftas cenu), bet Latvijā tās tikai aug;nodokļu likmju samazināšana – to paredz gan ekonomikas teorija, gan vispārpieņemtā pasaules prakse, ka ekonomikas krīzes apstākļos samazina nodokļu likmes;jāizvērš Latvijā ražoto preču reklāma, jāpārskata iespēja aizstāvēt vietējos ražotājus, ierobežojot importu un veicinot vietējo preču noietu tirgū.Pesimistiskā scenārija gadījumā notikumu attīstība varētu izvērsties šādi:jāpārdod vismaz daļa valsts īpašumu, lai palielinātu valsts budžeta ieņēmumus;jaunieši, izglītotie un darba spējīgie cilvēki aizplūdīs no valsts, Latvija paliks kā pabalstu un pensiju saņēmēja valsts, ko uztur dažādas starptautiskās labdarības organizācijas.Latvijā paredzams salīdzinoši ilgs atveseļošanās periods, lai atgūtos no šīs ekonomiskās krīzes, jo praksē novērots, ka ātrāk atgūstas valstis, kurās ir daudz primāro jomu – ražošana. Tā kā Latvijas ekonomika pamatā balstās uz pakalpojumu sniegšanu, kas veido ap 70 procentu valsts iekšzemes kopprodukta, tas nenorāda uz drīzu ekonomisko augšupeju.
