Tie, kas ir cītīgi «Ziņu» lasītāji ilgākā laika posmā, iespējams, atcerēsies Andra Rimšas vārdu. Savulaik viņš, Spīdolas ģimnāzijas audzēknis, vadīja Jelgavas Skolēnu domi. Mūsu laikrakstā ik palaikam varēja lasīt Andra viedokli par pilsētā, valstī un sabiedrībā notiekošo. Patlaban viņš turpina jurisprudences studijas Latvijas Universitātes maģistrantūrā, strādā par jurista palīgu. A.Rimšas pilsoniskā aktivitāte jau vairākus gadus izpaužas, darbojoties sabiedriskajā organizācijā «Vēlēšanu reformu biedrība». Iespējams, pirms dažām nedēļām žurnālista Jāņa Dombura raidījumā «Kas notiek Latvijā?» vērojāt viņa un «Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa» līdera satiksmes ministra Ainara Šlesera diskusiju par partiju «lokomotīvju» nozīmi vēlēšanu iznākumā. Piedāvājam A.Rimšas viedokli par vēlamajiem grozījumiem vēlēšanu likumdošanā, kas atrisinātu tā saucamo kandidātu sarakstu «lokomotīvju» jautājumu. Garantēts deputāta amatsBiedrība iestājas par vēlēšanu reformu, kuras «sāls» ir iespēja deputātu kandidātiem startēt tikai vienā vēlēšanu apgabalā. Kāpēc tas nepieciešams? Ja raugāmies uz «lokomotīvēm» partiju vēlēšanu sarakstos, tām sākums meklējams deviņdesmitajos gados, kad notika pirmās Saeimas vēlēšanas atjaunotajā Latvijas Republikā. Ja sākotnēji šis princips tika izmantots nemākulīgi un pat kautrīgi, laika gaitā «lokomotīvju» izmantošanas stratēģija atstrādāta gandrīz perfekti. Tas nozīmē, ka šodienas polittehnoloģija ļauj izvietot partiju sarakstu līderus dažādos vēlēšanu apgabalos tā, lai viņu ievēlēšana būtu garantēta. Zaudētāji – reģionu iedzīvotājiSaglabājoties iespējai balotēties vairākos vēlēšanu apgabalos, tiek mānīti vēlētāji, īpaši reģionos ar nelielu to skaitu – Zemgalē un Kurzemē. Tie deputātu kandidāti, kuri kandidē vairākos apgabalos, biežāk tiek ievēlēti no Rīgas vai Vidzemes, retāk no Latgales. Tādējādi mūsu Zemgali Saeimā pārstāv cilvēki, kuri nav saistīti ar šo reģionu, bet balsu vairākumu saņēmuši, kā jau minēju, citur. Piemēram, Zemgales vēlēšanu apgabalu Saeimā pārstāv piecpadsmit deputātu. Pašreizējā 9. Saeimā trīspadsmit deputātu no Zemgales nonākuši, pateicoties par viņiem nodotajām balsīm citos vēlēšanu apgabalos. Pirmkārt, šādas (būtībā ačgārnas) sistēmas tālāka pastāvēšana, prasmīgi veidojot kandidātu sarakstus, arī turpmāk ļaus deputātu krēslā nokļūt «vajadzīgajiem» cilvēkiem. Otrkārt, šķietami negaidīts, bet regulēts iznākums nākamajā dienā pēc vēlēšanām ir auksta ūdens šalts uz vēlētāju galvām. Viņi taču balsoja par deputātiem, kurus pazīst un kuri pārzina viņu vēlmes. Tā vietā Jēkaba ielas namā atkal ieņem krēslus lielākā daļa tur jau iepriekš sēdējušo. Pastāv arī iespēja, ka kandidātu saraksta «lokomotīve» pēc ievēlēšanas negrib ieņemt deputāta vietu, bet to laipni atdod citam. ManipulatoriPašreizējā vēlēšanu sistēma vienlaikus ir destruktīva daudzpartiju sistēmai. Tā neļauj attīstīties demokrātiskiem procesiem katras partijas iekšienē. Kāpēc? Pirmkārt, pārāk liela loma un vara tiek nodota viena vai dažu cilvēku rokās, kas lemj par partijas kandidātu sarakstu katrā vēlēšanu apgabalā. Jau minēju, ka, manipulējot ar apgabaliem un vietu izvietojumu sarakstā, ir visai prognozējamas personālijas, ja vien partija pārvarēs piecu procentu barjeru. Otrkārt, deputāta nonākšana Saeimā vairs nav atkarīga no viņa darba vēlētāju labā, bet gan no partijas bosu rīkojuma. Nav noslēpums, ka Latvijā liela daļa partiju līdz šim naudu ieguvušas no daudzām biznesa struktūrām. Atliek vienīgi nojaust, kā vēlmes pildīs šādi ievēlēti deputāti. Naivi iedomāties, ka viņi būs ieinteresēti darboties pretēji sponsoru interesēm. Cilvēkam, kam ir godaprāts un vēlme pildīt vēlētājiem solīto, pastāvot šādai sistēmai, neko nevarēs panākt. Tā ir nāvējoša arī pašām partijām, jo nepieļauj iekšēju nopietnu diskusiju par dažādiem jautājumiem. Tāpēc mēs uzskatām, ka, pastāvot iespējai vienlaikus balotēties vairākos vēlēšanu apgabalos, neuzticības plaisa starp parlamentu un iedzīvotājiem tikai palielināsies. Turklāt tas nenodrošinās jaunu un spējīgu godprātīgu politiķu parādīšanos, turpināsies līdzšinējā pelēcību un «pogu spaidītāju» ienākšana Saeimā. Bez brīnumnūjiņasPagaidām neuzskatu, ka aizliegums kandidēt vairākos apgabalos jau nākamajās vēlēšanās ļaus panākt deputātu kvalitatīvā sastāva kardinālu uzlabošanos un parlaments būs «visas tautas mīlēts». Daļu tagadējo deputātu, kuru darbība novērtēta pozitīvi, noteikti ievēlēs atkārtoti. Turklāt var gadīties, ka tieši kandidēšana vienā apgabalā un programmas izskaidrošana «saviem» vēlētājiem būs tam papildu atspaids. Tomēr vēlēšanu sistēmas maiņa radītu veldzējošu vidi jaunu politiķu ienākšanai. Balstīšanās uz vienotiem partijas politiskajiem un ekonomiskajiem uzskatiem un sava apgabala vēlētāju atbalsts ļautu atdzimt patiesai politiskajai demokrātijai. Jāatceras, ka tikai partijas iekšējās diskusijas, iespējams, pat opozicionārisma rezultātā var dzimt idejas un tās izteikt no ārēja spiediena brīvi politiķi. Tas ļautu izvairīties no jau minētā viena vai dažu cilvēku uzspiestā diktāta. Tas būtu stimuls veidoties arī spēcīgām partiju reģionālajām nodaļām. Vienmēr būs aktuāls jautājums par partiju līdzekļiem un sponsoriem. Tāda bijusi līdzšinējā attīstība arī citās demokrātiskās valstīs. Visu nosaka sponsorēšanas atklātums un mērķi. Šajā gadījumā deputāts, kurš būs ievēlēts no konkrēta vēlēšanu apgabala, pārstāvēs arī tās teritorijas uzņēmēju intereses, kas līdzsvarotai valsts attīstībai nenāk par sliktu.
