Ikvienas pašvaldības dzīves pamats ir tās budžets. Ja deputāti to nav apstiprinājuši, pašvaldības darbība ir daļēji paralizēta. Par Jelgavu nebija aizdomu, ka mūsu «tautas kalpi» to varētu neapstiprināt. Līdz šim dzirdētais lika vienīgi aizdomāties, kāds tas varētu izskatīties. Vai pēc ierastā ikgadējā kāpuma mūs nesagaida nepatīkami straujš kritiens? Vakardienas domes sēdē uzzinātais šīs bažas zināmā mērā apstiprina. 2009. gadā Jelgavas maka biezums būs par ceturto daļu plānāks nekā pērn. Taču situācija pagaidām nerādās bezcerīga. Kā sēdē izteicās pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs, budžets «veidots pamatfunkciju nodrošināšanai» un «pilsētas ekonomiskā potenciāla saglabāšanai». Tā konkrētās sadaļas, protams, vēl tiks analizētas un vētītas. Galvenā atziņa – infrastruktūras lielāko sāpju bērnu – ielu – uzturēšanu un rekonstrukciju paredzēts novelt uz Eiropas pleciem, tērējot ES naudu. Tam, tāpat kā citiem gana vērienīgiem projektiem, budžetā atrasts līdzfinansējums. Vēl būtiska iezīme. Proti, lai gan kopbudžets pamatīgi samazinājies, prognozējot bezdarba palielināšanos, paaugstināta summa, ko paredzēts izmaksāt pabalstos. Nav gan droši, vai, turpinoties vispārējai ekonomikas recesijai, kas skars arī jelgavniekus, šis palielinājums, salīdzinot ar pagājušo gadu, būs pietiekams. Tāpat nav zināms, vai plānotajā apmērā saglabāsies iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumi, kas ir galvenais ienākumu avots pilsētas kasē. Marta beigās notiks apjomīga valsts budžeta vētīšana, un jau tagad var prognozēt, ka nav aiz kalniem grozījumi arī Jelgavas budžetā.
