Jelgavas domes sēdē vakar apstiprinātais pašvaldības pamatbudžets paredz no nodokļiem, nodevām un maksājumiem šogad ieņemt 33 754 891 latu, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir 74,1 procents. Lielākais kritums tiek prognozēts iedzīvotāju ienākumu nodokļa iekasēšanā – vairāk nekā seši miljoni latu.
Neapšaubāmi pašreizējā ekonomiskā situācija līdz ar valstī ieviesto taupības režīmu negatīvi ietekmē iedzīvotāju darba nodrošinājumu un algas, līdz ar to samazinot arī pašvaldības budžeta galvenās ienākumu sadaļas prognozes. Vienlaikus nedrošību rada fakts, ka valsts kā ienākumu nodokļa administrētājs pirmo gadu pašvaldībām nedod tā iekasēšanas garantiju. «Patlaban prognozētais ieņēmumu kritums atbilst reālajiem iekasējumiem janvārī,» pēc šonedēļ Pašvaldību savienības sēdē spriestā zina teikt Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Irēna Škutāne. «Taču īstā situācija parādīsies martā, kad arī plānota nākamā valsts budžeta grozījumu sēde. Ja valstī ieņēmumi samazināsies, tas iespaidos arī mūs.» Vairāk vien sociālajiem pabalstiemPašvaldības kopbudžeta apjoms 2009. gadā prognozēts 41 381 743 lati, tajā skaitā 39 509 707 lati pamatbudžeta un 1 872 036 lati speciālā budžeta ieņēmumi. Šie skaitļi liecina, ka budžeta ieņēmumu plāns ir par 25,9 procentiem mazāks nekā pērn. Tā ir pirmā reize pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad dome apstiprinājusi mazāku budžetu nekā iepriekšējā gadā. Būtiski samazināti līdzekļi visām jomām, izņemot sociālo, kur pabalstiem paredzēts mazliet vairāk nekā pērn – 967,8 tūkstoši latu.«Tas gan nenozīmē, ka tiks celts pabalstu apmērs vai paaugstināts slieksnis to saņemšanai, taču pašvaldība rēķinājusies, ka augs to cilvēku skaits, kuriem pabalsts nepieciešams,» I.Škutāne bilst, ka patlaban 90 procentu tā saņēmēju ir pensionāri, bet jau nākamajā mēnesī varētu būt gaidāms «bez darba palikušo un trūcīgo vilnis».Izglītībai – četru mēnešu mīnussPamatbudžeta izdevumu sadaļā izglītībai atvēlēts par 25,7 procentiem mazāk nekā 2008. gadā, tostarp vispārējai izglītībai skolās samazinājums ir 31 procents. Ko tas nozīmē? «Valsts pedagogu algām nepieciešamo mērķdotācijas apjomu piešķīrusi tikai astoņiem mēnešiem,» kas notiks pēc tam, pagaidām atbildes nav.Toties cita ar izglītību saistīta budžeta aile uz pārējā fona izskatās īpaši cerīgi: ieņēmumus izglītības funkciju nodrošināšanai no citām pašvaldībām paredzēts iekasēt 321,4 procentu jeb 900 000 latu apmērā. Izrādās, jaunie Ministru kabineta noteikumi beidzot ļaus no pašvaldībām, kuru iedzīvotāji mācās Jelgavas izglītības iestādēs, saņemt nevis kādu noteiktu summu (pašlaik 33,33 latus par vienu izglītojamo bērnudārzā un 12,08 latus skolā), bet tik, cik viena audzēkņa izglītošana izmaksā. «Norēķini notiks pēc apstiprinātajām tāmēm, un parādu gadījumā varēs vērsties Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, lai naudu ieturētu,» I.Škutāne necer, ka risināsies gludi, taču svarīgi, ka procesam ir likumisks pamats. Glābiņš – Eiropas projektu līdzekļi«Šis ir izdzīvošanas budžets, kas tika veidots ar domu maksimāli saglabāt pilsētas pašreizējo attīstības potenciālu,» uzsver pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs. Situācijā, kad investēt neļauj samazinātie budžeta ieņēmumi un ierobežojumi pašvaldību aizņēmumiem, vienīgā attīstības iespēja ir ES struktūrfondu atbalstītie projekti. To priekšfinansējumam un līdzfinansējumam pašvaldība nolēmusi ņemt 4 134 968 latu kredītu uz 14 gadiem, pamatsummas atmaksu sākot 2012. gadā. Līdzekļi paredzēti Valsts investīciju programmā iekļautajai 4. vidusskolas piebūves celtniecībai, 3. pamatskolas energoefektivitātes paaugstināšanai, vairākiem ERAF un Latvijas – Lietuvas pārrobežu projektiem. Neapstāsies arī Zemgales Olimpiskā centra (ZOC) būvniecība – pašvaldība plāno ieguldīt tā pamatkapitālā 232 250 latu. Notiks ielu rekonstrukcija ap ZOC un 4. vidusskolu, Lielās ielas rekonstrukcija no Dambja līdz Atmodas ielai, trīs ielu sakārtošana Vecpilsētā, kā arī Lielupes aizsargdambja un Trīsvienības baznīcas torņa atjaunošana.
