«Pārdod 14 tonnu piena kvotu par 25 latiem tonnā,» vēstīts kādā sludinājumu serverī. Kā noskaidroja «Ziņas», tā kā valsts kopējo piena ražošanas kvotu aizvadītajā gadā nebūs izpildījusi, saimniecībām par virskvotas apjomā saražotu pienu sankcijas nepiemēros, tādēļ zemnieki nesteidzas iegādāties papildu kvotas.
Piena ražošana Latvijā tiek kvotēta kopš 2004. gada 1. maija, kad valsts iestājās ES. Latvijai piešķirtā kopējā piena ražošanas kvota pašlaik ir vairāk nekā 700 000 tonnu. No tām tikai mazāk nekā septītā daļa ir tiešās tirdzniecības kvota (zemnieki paši drīkst realizēt noteiktu piena apjomu), savukārt pārējās ir tā saucamās piegādes kvotas jeb piena daudzums, kas jānodod pārstrādes uzņēmumiem. Saskaņā ar ES likumdošanupiena kvotas gads jeb atskaites periods saistībā ar piena kvotām atšķirībā no kalendārā gada ilgst no 1. aprīļa līdz nākamā gada 1. martam. Pieprasījums sarucisKā «Ziņām» skaidro Latvijas Piena ražotāju asociācijas priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece, tuvojoties šā perioda beigām, katru gadu aktivizējas kvotu pārdošanas, pirkšanas un nomas tirgus. Šogad turklāt kvotu apjoms ir lielāks, jo daudzas mazās un pat nopietnas saimniecības līdz ar krīzi piensaimniecībā nolēmušas ganāmpulkus likvidēt un realizēt arī brīvās kvotas. Taču pieprasījums pēc tām ir salīdzinoši neliels, kritusies arī vidējā cena, par kādu tiek pārdotas tiesības saražot tonnu piena. «Pašlaik jau ir skaidrs, ka šajā gadā Latvija nebūs izpildījusi ES noteikto piena piegādes kvotu,» saka I.Aizsilniece un paskaidro – tas nozīmē, ka zemniekiem, kuri būs izslaukuši un pārstrādei realizējuši lielāku daudzumu par saimniecības kvotā minēto, nebūs jāmaksā soda sankcijas par virsnormas saražoto pienu. Tādēļ arī lopkopji, kas strauji paplašinājuši ganāmpulkus vai palielinājuši izslaukumus, nesteidzas palielināt kvotu. Pietrūkšot tiešajai tirdzniecībaiBiedrības «Zemnieku saeima» direktore Rita Sīle vērtē – tā kā pēdējā laikā zemniekiem ļauts ar atvieglotiem nosacījumiem pašiem realizēt pienu, tirgū varētu palielināties pieprasījums pēc tiešās tirdzniecības kvotām. Ja lauksaimnieki lielos apjomos sāktu tirgot svaigo slaukumu (kas arī jau vērojams), pārpildīta varētu tikt arī daļa kopējās valsts kvotas. Ja nepārdod, valsts «atņem»Kāpēc zemnieki pirms kvotu gada beigām steidzas pārdot savu kvotas daļu? Iemesli tam var būt vairāki. Viens – tiek likvidēts ganāmpulks vai arī neizslauc tik, cik sākotnēji plānots. Tā tas bijis arī kādā Platones pagasta piemājas saimniecībā, kur divas gotiņas tur Anna Āboliņa. Viņa vēlas pārdot kvotas daļu, kas ļauj gada laikā realizēt četras tonnas piena. Intereses gan neesot. Viņa nolēmusi no divām gotiņām atstāt tikai vienu, tādēļ cer pārdot arī kvotas. I.Aizsilniece skaidro – ja kvota nav izpildīta vismaz par 70 procentiem, nākamajā gadā daļa tonnu bez atlīdzības tiek nodotas valstij, un konkrētajam lopkopim kvotu samazina par noteiktu daudzumu piena. Tādēļ arī zemniekiem izdevīgi šo kvotu pārdot, pirms to atņem. Savukārt no valsts rezerves fonda kvotas par simbolisku samaksu piešķir zemniekiem, kas saražo vairāk piena, nekā atļauj viņiem pieejamais kvotas apjoms. Tā kā pēc kvotām pieprasījuma pašlaik tikpat kā nav, sludinājumos minēto 25 latu cenu par tonnu eksperti sauc par pārspīlētu, sakot, ka to, ticamākais, var nokaulēt pat uz pusi. Negaidīs uz valsts rezerves fonduNegaidot, kad būs pieejamas rezerves fonda piena kvotas, pašreizējo apjomu grib papildināt Glūdas pagasta saimniecība «Putriņas». Tirdzniecības pārstāvis Jānis Veidliņš teic, ka tas nepieciešams saistībā ar izslaukuma kāpumu. Saimniecībā panākts, ka 50 govju ganāmpulkā pašlaik vidēji viena dod vairāk par 6200 litriem gadā, tādēļ Veidliņi nolēmuši kvotas apjomu palielināt.
