Kad darīšana ar ieročiem, svarīgi ievērot visus nepieciešamos piesardzības pasākumus. Lai mednieki reizēm nekļūtu pārdroši, reidus rīko Valsts meža dienesta (VMD) medību inspektori. Medī arī paslepus un neuzmanīgiVMD Medību daļas vecākais inspektors Valters Lūsis apkopojis 2008. gadā Latvijā konstatētos medību pārkāpumus. VMD esot ziņas par 247 gadījumiem. 223 vainīgās personas atklātas, nelikumīgi nomedīti 35 dzīvnieki, medību saimniecībai nodarot zaudējumus apmēram 60 tūkstošu latu apmērā, liecina inspektora dati. Neatļauti nošauti četri aļņi, desmit staltbrieži, divdesmit stirnas, trīs mežacūkas un divi lūši. Par medības reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem administratīvi sodītas 179, bet pie kriminālatbildības sauktas vienpadsmit personas.Rīkojot reidus uz vietām, kur notiek medības ar dzinējiem, inspektori bieži konstatējuši, ka medniekiem pie virsdrēbēm nav piestiprināti spilgtas krāsas elementi. «Dažkārt novērojam, ka medību vadītāji pirms medībām nav pienācīgi pārbaudījuši dalībnieku medību dokumentus un ieročus, nav nodrošinājuši medību organizāciju, norisi un kārtību,» atzīst V.Lūsis. Retāk notiekot medības ar aizliegtiem līdzekļiem un rīkiem. Cilpu likšana vairāk izplatīta valsts austrumu daļā. Inspektors atgādina, ka Latvijā medībās aizliegts lietot pusautomātiskos šaujamieročus, kuros vienlaikus var ielādēt vairāk par trim patronām. Cieš paši un labākie draugiPērn Latvijā viens letāls nelaimes gadījums bijis bebru medībās. Kopumā reģistrēti seši nelaimes gadījumi, trīs notikuši individuālajās medībās, tikpat – medībās ar dzinējiem. «Pārsvarā šajos gadījumos vainīgās personas pienācīgi nepārliecinājās, vai šaušanas virzienā vai aiz dzīvnieka nav cilvēka,» zina V.Lūsis. «Vienā gadījumā arī pats cietušais neievēroja drošības noteikumus. Medībās ar dzinējiem ieraudzījis alni, patvaļīgi pameta norādīto stāvvietu, pārvietojās pa mednieku līniju otras līnijas virzienā, uz blakus esošās mednieku līnijas stāvošais pienācīgi neizvērtēja situāciju, šāva pa alni un ar gludstobra medību bises lodi ievainoja mednieku, kurš šāviena brīdi bija izskrējis aiz aļņa,» atstāsta inspektors. Pērn Vaiņodes pusē kādam vīram bises stobrā iekļuvis svešķermenis, un šāviena brīdī ierocis plīsis, ievainojot šāvēju. Dzīvnieki nodarot pāri arī mednieku palīgiem – suņiem –, taču šādus gadījumus VMD speciālisti neapkopojot. Reizēm paši mednieki nošaujot savus suņus. Iespējams, gadījumu ir vairākNo nelaimes gadījumu medībās statistikas, kas tiekot veikta kopš 1969. gada, varot secināt, ka ievainotu dzīvnieku uzbrukumi medniekiem fiksēti piecas reizes. Parasti tie esot mežakuiļi, kuri uzbrūk pienākušajam medniekam vai dzinējam. «Iespējams, ka šādi gadījumi ir daudz biežāki, bet līdz mums tāda informācija vienkārši nenonāk,» spriež V.Lūsis. Statistikā apkopotajā periodā esot fiksēti četri letāli nelaimes gadījumi, kad mednieki situši ievainotam dzīvniekam ar ieroča laidi, bet tas bijis pielādēts, un trieciena dēļ noticis šāviens. Biežākie nelaimes gadījumu cēloņi medībās esot šaušana pa mednieku līniju, dzinēju virzienā, šaušana uz neskaidri redzamu mērķi, patvaļīga atrašanās vietas mainīšana, šaujamieroča neizlādēšana pirms aiziešanas no masta numura un pirms nokāpšanas no medību torņa un pārvietošanās ar pielādētu ieroci. Uzziņai Par medības reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem noteiktā atbildība var būtadministratīvā vai kriminālā;civiltiesiskā; disciplinārā. Pie administratīvās atbildības vainīgās personas tiek sauktas saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu (APK), kur sods par medību noteikumu pārkāpumiem noteikts APK 80. pantā. Pie kriminālatbildības pārkāpēji tiek saukti pēc Krimināllikuma 112. panta.
