Kopš mācību gada sākuma 110 Lielplatones pamatskolas skolēni un pirmsskolas grupu audzēkņi pusdienās tiek nodrošināti ar siltu zupu. Maltīti apmaksā no pagasta līdzekļiem, un no terīnes katrs var smelt, cik grib. Par jaunieveduma lietderību padomē vairs nediskutē.
«Agrāk mēs ar brīvpusdienām nodrošinājām tikai trūcīgo ģimeņu bērnus. Taču bieži vien tie, kuriem šīs pusdienas pienācās, ēst nenāca. Kuram gribas parādīt, ka ir trūcīgs. Toties tagad situācija ir labāka – zupu no katla smeļ visi,» stāsta Lielplatones pagasta deputāte un sociālā darbiniece Gita Lemkina. Eksperiments izdevāsPērn augustā G.Lemkina kopā ar skolas direktori Aiju Melngaili ierosināja pašvaldības deputātiem bezmaksas zupas dalīšanu. Tolaik viens otrs ieņēmis opozicionāra stāju, aizbildinoties, ka līdzekļu jau tā trūkst. Beigu beigās nolemts šo lietu izmēģināt līdz decembrim. Tagad gan vairs nevienam neesot šaubu par pasākuma lietderību. Tiem, kuri līdz ar zupu vēlas saņemt otro ēdienu, par porciju jāmaksā piecdesmit santīmu.Kā atzīst skolas direktore A.Melngalve, arī šajā gadījumā pagasts ir ļoti pretimnākošs, jo tik maza cena iespējama vienīgi tādēļ, ka pusdienas gatavo pašu skolas saimniece un viņas palīdze. Skolās, kur bērnus baro privātfirmas, pusdienas izmaksā dārgāk. Taču, kā zina stāstīt G.Lemkina, arī šādā situācijā kaimiņu pagastos Vilcē un Sesavā atrasta nauda, lai ar zupu pabarotu visus skolēnus.Maltīte kā mājāsSkolas saimniece Olga Vaškinele teic, ka skolēniem tiek gatavotas 11 veidu zupas. Piemēram, šodien pusdienās ir biešu zupa, nākamreiz tā būs ne agrāk kā pēc nedēļas, tādējādi piedāvātā ēdienkarte sanāk daudzveidīgāka. Cik vien iespējams, produkti tiek iepirkti no vietējiem uzņēmumiem.«Mēs, piemēram, nelietojam buljona kubiciņus, bet gan vārām īstus kaulus, ko piegādā no Glūdas pagasta,» stāsta pavāre.«Ziņas» novēroja, ka skolēni pusdienas ēd apetītelīgi un dažs pat notiesā divus šķīvjus sātīgās zupas.
