Vai nu pretendējot uz atbildi «Ziņu» materiālam par tēla veidošanas izmaksām mūsu pilsētas vadošajā struktūrā vai citu iemeslu dēļ gluži kā nejauši pasprukuša troksnīša radīts aromāts piebāztā tramvajā virtuālajā tīmeklī izplatījies kāds visai interesants sacerējums, par ko, domājams, labprāt interesi izrādītu arī labi zināmais Latvijas humora žurnāls.
Sacerējuma autors, kurš atklāj, ka dzimis Balvu pusē, pauž bezgalīgas simpātijas pret Jelgavu, atzīstas, ka ierēdnis gan neesot, taču vienlaikus augstprātīgā stilā nejauši, taču saprotami atklāj savu piederību tai frontei, kas mūsu pilsētā tiek saistīta ne ar tām tīkamākajām darbībām, tajā skaitā – likumpārkāpumiem, proti, pilsētas vadības struktūrai.«Pikas, kas trāpa sejā arī garāmgājējam», «apzeltītas mēslu olas», «dārznieks, kurš salietojies pesticīdus», «kurš kuru izdupsēja» – tie ir tikai daži no krāšņajiem epitetiem, ko savā raksta gabalā mētā autors. Pārsvarā acīmredzami dominē nepatika un pat naids pret Jelgavas privātajiem, tātad – paša maizes devējam neietekmējamajiem – medijiem.Un izrādās, ka interneta balamušu saimes pārstāvis, kurš sakās esam mācījies un strādāt protošs, bet pēkšņi tik ļoti kritis uz klaviatūras dancināšanu un virtuālo atkritumu mētāšanu, ir neviens cits, kā pašvaldības Sabiedrisko attiecību sektora darbinieks. Jā, cilvēks no tās pašas struktūras, kuras darbinieki šogad tiks apmaksāti ar nepilniem 79 tūkstošiem latu jelgavnieku naudas. No tā paša kabineta, kurā sēdošajiem darba laikā ir sasodīti daudz brīvu brīžu – vismaz tik daudz, lai svešu personu vārdā tapinātu un izplatītu preses relīzes.«Es nepielieku bikses laimē, kad pamanu savu vārdu presē», vēsta šis darbonis. Kā gan citādi, jo, viņaprāt, prese taču ir tādi «nīkuļi», ko vispār nav vērts ņemt vērā. Kas zina, varbūt puisim gadījās šmuce, un vārturūmē bija jānomaina pamperi, kad Latvijas dižākajā komerckanālā ieraudzīja savu fizionomiju, kas līdz ar citām kompetentas žūrijas sastāvā apbrīnoja miestiņa strēbēju rīkles platumu un alus atraugu smārdu. Bez tam, ja jau reiz tik augsta inteliģence, bloga autors varēja vismaz parakstīties ar pilnu vārdu un uzvārdu.Kamdēļ tas viss? Domāju, pēc attiecīgā jaunuļa radītā virtuālā palaga viņa tiešajai priekšniecībai būtu piemērots brīdis izvērtēt, cik konkrētās personas rīcība un attieksme pret plašsaziņas līdzekļiem ir samērojama ar ikdienas darbu komandā, kurai viens no tiešajiem pienākumiem ir organizēt sadarbību ar – izrādās, tik nīstajiem – medijiem. Vietā arī jautājums, kā notikušais saskan ar enerģiskās sektora vadītājas vismaz vārdos izteikto gatavību «veidot labāku sadarbību» ar žurnālistiem. Taču tīri cilvēciski ir mazliet žēl tās nodokļu maksātāju naudas, ko noēd šādi «elektriskā gurķa rullētāji», kas formālas korektivitātes dēļ nodēvēti par speciālistiem un, spriežot pēc komunālā izteiksmes stila, var lepoties ar veselām divām dzīves laikā izlasītām grāmatām.P.S. Saites un vietas tās iekopēšanai šeit nebūs. Atjautīgākie atradīs pēc atslēgvārda «observators».