Pēdējos gados tirgotāji līdz ar stingrāku ES normu stāšanos spēkā pēkšņi sākuši domāt par vides aizsardzību, patērētājiem piedāvājot dabai draudzīgākus iepakojuma materiālus.
Zinātnieki jau gadiem uzsver, ka parasto polietilēna jeb plastmasas maisiņu mūžs ir vismaz pusgadsimts. Tādējādi, ja kāds iepirkuma maisiņu izmetis, piemēram, mežā, pat pēc 500 gadiem varētu noteikt, kurā lielveikalā pircējs bijis un kādi tirgotāji pirms vairākiem gadsimtiem strādājuši. Tikai «Elvi» pircēji vien 2007. gada laikā izmantojuši ap 25 miljoniem polietilēna maisiņu, tādēļ var iedomāties, kādus apjomus šie materiāli veido atkritumu izgāztuvēs. Vēl pavisam nesen pie veikalu kasēm bija vērojamas ainas, kad cilvēki līdz ar pirkumu paņem arī veselu kaudzi nelietotu plastmasas maisiņu. Ar domu – gan kādreiz noderēs, ja ne, – izmetīšu. Kopš pērnā gada šī situācija būtiski mainījusies – gan «Elvi», gan «Maxima» patērētājiem, pirmkārt, maisiņus nedod bez maksas. Otrkārt, pirkumu iepakošanas materiāls esot videi draudzīgs un dabā sadaloties gada vai divu laikā. «Rimi» lielākiem tērētājiem piedāvā ierastos polietilēna maisiņus, taču tas neesot ar domu, lai par šo veikalu ķēdi cilvēki zinātu arī pēc 500 gadiem. Tirgotāja pārstāvji teic, ka pašlaik tiekot nopietni strādāts, lai paplašinātu videi mazāk kaitīgu maisiņu izmantošanu. Veikalnieki, sitot sev uz pleca, uzsver, ka viņiem ir divi mērķi – no vienas puses, pēc iespējas vairāk novērst parastās plastmasas nokļūšanu vidē, no otras – izglītot cilvēkus un atgādināt viņiem par atbildību pret vidi, kurā dzīvojam. Pēdējie mēneši, kopš pirkumu tarbiņas var dabūt tikai par maksu, pierādot – praksē šis cēlais mērķis strādā. Kartona kastes un auduma kulītesPatlaban «Rimi» veikalos pieejamas dabai draudzīgas kartona kastes, kā arī triju veidu videi tīkami maisiņi: no gaiša lina auduma, papīra, kā arī pelēki, kas ražoti no otrreiz pārstrādātiem materiāliem. «Ziemā, kad garāks diennakts tumšais laiks, pelēkie maisiņi ne tikai ir videi draudzīgi, bet arī paaugstina «Rimi» klientu drošības līmeni, jo tie apšūti ar gaismu atstarojoša materiāla maliņām,» «Ziņām» atklāj SIA «Rimi Latvia» mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa. Viņa neskaidro, kādēļ šīs lielveikalu ķēdes klientiem aizvien tiek piedāvāti plastmasas maisiņi, kas «ar vidi nedraudzējas» un tik drīz nesadalīsies, taču sola, ka turpmākajā laikā «Rimi» plānojis paplašināt dabai labvēlīgo iepakojuma materiālu klāstu. Plastmasa, kas sadalās gada laikāVeikalos «Elvi» pircēji var iegādāties četru veidu iepirkumu maisiņus. Tie ir divu izskatu polietilēna ar tā dēvēto «okso-biodegredable» piedevu, ko latviešu valodā pēc jaunākās likumdošanas pieņemts saukt par oksi – sadalāmās plastmasas maisiņiem. Tos var nopirkt par pieciem vai desmit santīmiem (atkarībā no izmēra). Vēl «Elvi» piedāvā papīra iepakojumus, ko iespējams iegādāties par 13 santīmiem, un auduma iepirkuma somas par 80 santīmiem. Visi maisiņi jāpērk par naudu. Bez maksas tie pienākas tikai, ja iegādājas apjomīgu pirkumu – summa pārsniedz desmit latu, pircējs bez maksas saņem mazo sadalāmās plastmasas maisiņu, savukārt, ja iepirkumi veikti virs 15 latiem, klientam tas pienākas lielā izmēra.Kā teic SIA «Elvi grupa» sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Grigāne, no bezmaksas maisiņiem veikalu tīkls atteicās 2008. gada 23. maijā. «Šajā pašā dienā visus pie kases nopērkamos polietilēna iepirkuma maisiņus aizstājām ar oksi – sadalāmās plastmasas kulītēm. Tos piedāvājam kā alternatīvu parastajam polietilēnam, arī šie ražoti no plastmasas, taču ar īpašu piedevu, kas nodrošina, ka tā atklātā vidē labvēlīgos apstākļos sadalās apmēram gada laikā,» apgalvo «Elvi» pārstāve. Tā kā arī šā materiāla degradācijas laiks ir diezgan ilgs, tirgotāji arvien aicina patērētājus neatstāt maisiņus upmalās vai mežos, jo tādos nejauši sapinies putns vai iepeldējusi zivs nesagaidīs gadu, kad maisiņš sadalījies un var tikt brīvībā. Vai man tas maisiņš vispār vajadzīgs?Uz šo jautājumu pircēji nu spiesti biežāk paši sev atbildēt, jo kases galā vairs nav kaudzes ar bezmaksas kulītēm, kurās ne tikai savietot pāris pirkumu katrā, bet vēl sauju paķert līdzi, jo, kas zi’, varbūt sadzīvē noderēs. Bargāku nodokļu politika likusi lielveikaliem no bezmaksas «tašiņām» atteikties, to vietā liekot maksāt naudu. Tādējādi tiek audzināti arī padomju laikā un pēc šā režīma dzimušie un augušie negrābt saujām visu, ko var ņemt par velti. «Elvi» novērojumi liecina, ka kopējais maisiņu patēriņš sarucis apmēram divarpus reižu. 2007. gadā trīs mēnešu laikā iztērēti vairāk nekā seši miljoni plastmasas ķeselīšu, bet 2008. gadā – tikai ap 2,5 miljoni.«Esam arī novērojuši, ka maksa par plastmasas maisiņu, kaut gan tā ir simboliska, uzliek atbildību par šo pirkumu. Cilvēks padomā – vai man tas maisiņš vispār vajadzīgs,» saka V.Grigāne. Turklāt daudz biežāk tarbiņas lieto atkārtoti. Patlaban maisiņa iegāde lēnām kļūst par pārdomātu lēmumu, un cilvēki to neņem tāpat vien.Pētījums: lielākoties maisiņi nonāk atkritumosLielveikala «Elvi» lēmums pilnība atteikties no bezmaksas parastās plastmasas maisiņiem sākotnēji bija radikāls, jo to izdarīja laikā, kad citi par to vēl tikai domāja. Pieņemt šādu lēmumu palīdzējis gada sākumā veiktais pētījums par iedzīvotāju iepirkšanās paradumiem. Tajā pierādīts, ka 72 procenti jeb divas trešdaļas visu pircēju izmanto tos iepirkumu maisiņus, ko var dabūt pie kases bez maksas, turklāt lielākoties tie pēc tam nonāk atkritumos. Ja mēs iztēlē pārvēršam šos maisus atkritumos, tas ir posts miljoniem dažādu dzīvību – putniem, kukaiņiem, zīdītājiem, kas iet bojā šīs plastmasas dēļ, turklāt tas notiek gadu no gada, jo parastā maisiņa dzīves cikls dabā ir ļoti ilgs – simtiem gadu.Vēl kādā pētījumā vides aizsardzības organizācijas aprēķinājušas, ka ik gadu pasaulē tiek izmantoti 500 miljardi līdz viens triljons tonnu plastmasas maisiņu. Arī šie eksperti secinājuši, ka liela daļa tiek izmantoti vienu reizi un ātri vien nonāk atkritumu izgāztuvēs vai ļaunākajā gadījumā nokļūst atklātā dabā, nodarot tai lielu kaitējumu. Vienlaikus jāņem arī vērā, ka plastmasas maisiņu ražošanā tiek patērēti vērtīgi neatjaunojamie dabas resursi – nafta, dabasgāze, akmeņogles.Kā pirmo alternatīvu «Elvi» atrada sadalāmās plastmasas maisiņus. Nonākot vidē, tie sarūk apmēram gada laikā, tādēļ nolemts ar šīm kulītēm aizstāt pilnīgi visus pie kasēm nopērkamos iepirkumu maisus. Turklāt piedāvāt tos tikai par maksu – lai ar simbolisko summu pircējs uzņemas atbildību par šā maisiņa nākotni un labāko izmantošanas veidu. Tuvākajā laikā saviem pircējiem arī «Elvi» sola piedāvāt papildu citas iepirkumu maisiņu alternatīvas. No sešiem mēnešiem līdz diviem gadiemLielveikalos «Maxima» pieejami vairāku veidu maisiņi ar dažādu vides draudzīguma pakāpi. Pircējiem biomaisiņi kā iesaiņojuma alternatīva tiek piedāvāti kopš 2008. gada jūnija. Vislabvēlīgākie un īsti biomaisiņi ir ar nosaukumu «Kopā ar dabu», kas dabūjami par 23 santīmiem, ražoti no «Mater-Bi» materiāla, un izgatavotājs teic – sadalās kompostkaudzē sešos mēnešos. Pārējie lielie maisiņi ir ar videi draudzīgo un Kanādā patentēto EPI piedevu. Līdzīga izmantota arī «Elvi» kulītēs, un tā palīdz maisiņam sadalīties vidē divos gados. Vēl, kā ikvienā lielveikalu tīklā, pieejami arī audekla maisiņi.SIA «Maxima Latvija» preses sekretārs Ivars Andiņš sola, ka tirgotavās līdz marta beigām tikšot nomainītas pēdējās tradicionālās plastmasas kulītes.Jāpiebilst, ka biomaisiņi «Kopā ar dabu» ražoti Itālijā, bet pārējo izcelsme ir mūsu valsts. Tie top Rīgas rajona Vangažos uzņēmumā SIA «Flexoplastic». Bioplastmasa, kas tiek izmantota «Maxima» biomaisiņos, tiek gatavota no kukurūzas un kartupeļu cietes.Kāpēc izmantot biomaisiņuPateicoties mūsdienu tehnoloģiju attīstībai, ir jaunas alternatīvas, piemēram, biomaisiņi, kas ražoti no tādām lauksaimniecībā iegūstamām izejvielām kā ciete. Biomaisiņš funkcionāli un vizuāli ne ar ko neatšķiras no ierastajiem plastmasas maisiņiem. Turklāt mazsvarīgs nav arī globālāks skatījums uz lietām un apkaimi – izmantojot biomaisiņu, cilvēks pierāda, ka viņam nav vienaldzīga mūsu kopējā daba un ir gatavs aktīvi rīkoties, lai to saudzētu.* * * Šā gada sākumā LLU Lauksaimniecības fakultātes studenti Augsnes un augu zinātņu institūtā Strazdu ielā lektores Lailas Dubovas vadībā nolēmuši izpētīt, cik ilgā laikā sadalās tie iepirkuma maisiņi, ko pašlaik piedāvā lielveikali. Paraugi no vairākām kulītēm ievietoti dažādos substrātos, pēc vairākiem mēnešiem varēs secināt, kas un cik ātri ar tiem notiek. Plašāk par šo praktisko pētījumu un ekspertu viedokļus apkoposim pielikuma «Dzīvespriekam» marta numurā. Kas ir bioplastmasa?Materiāls, kas tiek ražots, izmantojot jaunākās tehnoloģijas. Šī plastmasa tiek ražota no dabīgiem materiāliem un atjaunojamiem dabas resursiem, piemēram, kukurūzas cietes. Bioplastmasa noārdās organiskas kompostēšanas laikā, sadaloties videi nekaitīgos materiālos.Kādi ir plastmasas maisiņu izmantošanas nosacījumi citviet pasaulē?Apzinoties kaitējumu, ko ik gadu dabai nodara videi nedraudzīgi materiāli, daudzas pasaules valstis pēdējos gados sākušas aktīvi vērsties pret pārmērīgu plastmasas iepakojumu patēriņu. Ķīnā 2008. gada 1. jūnijā tika ieviests pilnīgs aizliegums tirgotājiem piedāvāt bezmaksas plastmasas maisiņus.Austrālijā ieviests pilnīgs vienreiz lietojamo plastmasas maisiņu aizliegums.Īrijā jau kopš 2002. gada pircējiem par katru izmantoto plastmasas maisiņu jāmaksā 20 centu nodoklis.Francijā 2010. gadā stāsies spēkā pilnīgs plastmasas maisiņu aizliegums. Tiks arī ieviests īpašs plastmasas pudeļu izmantošanas nodoklis.Beļģijā ieviests īpašs nodoklis plastmasas iepirkumu maisiņiem, lielie tirdzniecības tīkli no 2008. gada vairs nepiedāvā bezmaksas maisiņus.Ar ko biomaisiņi atšķiras no parastajiem?Atšķirībā no tradicionālajiem polietilēna maisiņiem no bioplastmasas ražotie, nonākot dabā, pilnībā sadalās viena kompostēšanas cikla laikā – vienā gadā. Salīdzinājumam – lai parastie plastmasas maisiņi sadalītos un kļūtu videi nekaitīgi, nepieciešams vismaz 500 gadu.Vizuāli bioplastmasas maisiņi no parastajiem ne ar ko neatšķiras. Tie ir tikpat izturīgi un izskatās identiski.AVOTS: SIA «Maxima Latvija»
