Kaut laika apstākļi nav labvēlīgi, Jelgavas ielās turpinās bedru «lāpīšanas» darbi. Vairāki «Ziņu» lasītāji vakar pauda neizpratni, kādēļ remontdarbi notiek snigšanas laikā, paužot satraukumu, ka bedres tajā pašā vietā pēc laika parādīsies no jauna. Speciālisti skaidro – labāk bedres aizlāpīt nekā gaidīt nopietnus ceļu satiksmes negadījumus.
Pilsētas ielu apsaimniekotāja SIA «Kulk» ražošanas direktors Artūrs Ošenieks «Ziņām» skaidro, ka «tiek aiztaisītas tikai tās bedres, kas varētu traucēt transporta līdzekļu kustībai vai radīt tiem bojājumus».Jelgavas pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» vadītājs Andrejs Baļčūns piekrīt, ka šādi meteoroloģiskie apstākļi – lietus un sniegs – «nav īsti piemēroti bedru remonta darbiem», taču, ja to nedarīs steidzami, ielu stāvoklis būšot vēl sliktāks.Pašlaik SIA «Kulk» strādnieki bedru lāpīšanai izmanto tā saucamo karsto asfaltu. Pirms tā iepildīšanas bedres mehāniski tiek atbrīvotas no netīrumiem. Savukārt mitrums tajās pēc karstā asfalta masas iepildīšanas iztvaiko, tādējādi nodrošinot labāku pielipšanu. Līdzīgi bedru lāpīšana tiekot veikta arī citviet Latvijā, apgalvo A.Ošenieks.Rīgas Tehniskās universitātes Transportbūvju institūta docents Māris Zemītis «Ziņām» skaidro, ka ideālā variantā bedre vispirms jāizžāvē, jāiztīra, tad jāizfrēzē malas, danga jānoklāj ar bitumena maisījumu, jāpiepilda ar asfalta masu un jānoblietē. Masas sastāvam jābūt tādam pašam kā brauktuves segumam.Ja remontētāju rīcībā ir ierobežoti līdzekļi, jelgavnieku tehnoloģija varētu atbilst situācijai. Vai bedres «jālāpa» laikā, kad līst vai snieg, jāskatās katrā konkrētajā gadījumā. Piemēram, izvērtējot, vai sliktos laika apstākļos tās nevar radīt bīstamas situācijas. Konkrētus spriedumus par nokrišņu laikā veikto darbu kvalitāti speciālists atturējās izteikt.
