«Likums nav mūsu pusē. Tas nozīmē, ka Jelgavas rajona skolotājiem turpmākajos astoņos mēnešos jāiztiek ar septiņu mēnešu finansējumu,» vakar Jelgavas rajona skolu pārstāvjiem teica Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja vietnieks Jānis Krastiņš.
Lauku skolotāju pārrunas ar LIZDA vadību bija rosinājis jautājums par pedagogu algām. Proti, sakarā ar teritoriālo reformu no 1. septembra lauku skolas sāks finansēt jaunizveidotie Jelgavas un Ozolnieku novadi. Tādēļ tagad pašreizējām pašvaldībām augustā par šo pēdējo mēnesi skolotājiem ir jāsamaksā, taču bez ietaupījumiem to nevar izdarīt, jo gadu gadiem pedagogiem algas maksātas par iepriekšējo, nevis kārtējo mēnesi. J.Krastiņš atzīst, ka 1994. gadā pieņemtais «Likums par valsts budžetu un finanšu vadību» prasīja, lai skolas jau tolaik pārietu uz maksāšanu par kārtējo mēnesi, bet «pustreknajos gados» tas palika nemanīts, un tagad ekonomiskās lejupslīdes apstākļos nākas savilkt jostu. «Ministriem gan algas samazinātas netiek,» zālē iebilda kāda skolotāja. LIZDA darbiniece Baiba Bašķere brīdināja, ka sāpīgs drauds lauku skolām ir Starptautiskā Valūtas fonda aktualizētais ieteikums, ka «nauda seko skolēnam», nevis skolotāja darba tarifikācijas princips, kā tas ir patlaban. Tā radīsies situācija, ka būs izdevīgi apvienot paralēlklases un pedagogi paliks bez darba. Tādēļ skolotāji tika aicināti būt rosīgākiem politikā, lai jaunizveidotie novadi lauku skolu lietās būtu saprotoši.
