2009. gadā Izglītības ministrija vēlas ieviest jauno skolu finansēšanas modeli «Nauda seko skolēnam». Pašreizējā redakcijā šis finansēšanas modelis padarīs mācību iestādes, kurās ir mazāk nekā 96 skolēni, par neizdevīgām. Galvenokārt reforma skars lauku skolas, tādējādi ir apdraudētas vairāk nekā 320 lauku skolas (no kurām absolūtais vairākums – 280 – ir latviešu plūsmas). Šis jaunais mācību iestāžu finansēšanas modelis nonāk pretrunā ar Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajiem pamatmērķiem attiecībā uz pamatskolu izglītību un bērnu tiesību aizsardzības likumu.Skolām ir pozitīva loma sociālo un kultūras funkciju nodrošināšanā lauku vidē. Reģionu skolas uzlūkojamas ne tikai kā izglītības centrs, bet arī kā Latvijas lauku izdzīvošanas priekšnosacījums. Ja nevēlamies, lai izmirst lauki, šīs skolas jāsaglabā. Partija «Visu Latvijai!» piedāvā izvērtēt priekšlikumus, kā ietaupīt līdzekļus, lai lauku skolas varētu saglabāt.1. Pārvērst mazās lauku skolas par lielo filiālēm, tādējādi apvienojot pedagoģisko personālu un ietaupot administrācijas izdevumus.2.Pārskatīt izglītības programmas un izvērtēt pedagoģiskā personāla lietderību (1935./1936. gadā bija vien 10 000 pedagogu uz 245 000 skolēniem un 2000 skolām, turpretī 2007./2008. gadā 32 500 pedagogu uz 250 000 skolēniem un 980 skolām).3. Izveidot efektīvas apvienotās klases, tādējādi uz skolotāju slodzēm ieekonomējot līdz pat 150 procentiem.4. Mazo lauku skolu telpās izveidot bērnudārzus, lai ēku izmantotu efektīvāk.5. Samazināt darbinieku skaitu Izglītības un zinātnes ministrijas centrālā aparāta struktūrvienībās (patlaban ministrijā strādā aptuveni 230 ierēdņu, savukārt 1995. gadā – vien 93). Izglītībai paredzēto budžetu var arī papildināt, ceļot alkohola un tabakas akcīzes nodokli. Ir tikai normāli, ja tā sabiedrības daļa, kas izvēlas neveselīgu dzīvesveidu un ar to negatīvi ietekmē pārējos, sniedz savu artavu arī sabiedrības garīgajā atveseļošanā – izglītībā.
