Gribi dzīvot ideālā pasaulē ar ideāliem cilvēkiem un ideālām lietām? Un dzīvot drošībā? Uz šādiem jautājumiem allaž vairākums atbildēs – jā. Lai «pareizo pasauli» nodrošinātu, vaiga sviedros kāds nopūlas. Vistālāk uz priekšu, laikam, tikusi Eiropas Savienība. Taču ir jomas, kurās tās spēciņi izrādījušies par vājiem. Tā arī nav izdevies tikt pie vispārējas visu cilvēku laimes, lai gan atsevišķās valstīs atsevišķas grupas, piemēram, lauksaimnieki, var justies samērā nodrošināti. Laiku palaikam pasmīnam par rūpēm, lai pircēji bodē neapmulstu, ieraugot pārāk šķībus, īsus vai garus gurķus, lai nejēgas bērneļi netiktu pie šķiltavām, kas var uzšķilties. Gribēja arī reglamentēt, cik stundu dienā strādājošajiem acīs var spīdēt spilgta gaisma. Neizdevās. Toties pēc kāda laiciņa būs aizliegts lietot parastās gaismas spuldzes. To vietā būs ekonomiskās. Savukārt no aprīļa aptiekās no letes pazudīs stikla termometri, kas satur kaitīgo dzīvsudrabu. Tos aizstās vairākkārt dārgākie un neprecīzākie, toties drošie elektroniskie. Līdzīgus piemērus katrs var nosaukt daudzus jo daudzus. Kas zina, vai nepienāks laiks, kad pie aptiekas durvīm kāds piedāvās mēteļa kabatā noslēpto «īsto» termometru, pie lielveikala durvīm čukstus – īsto sāli, sviestu, krējumu un citas ēdmaņas, kuras tagad arvien vairāk aizstāj unificēto receptūru «izstrādājumi»? Ar prātu saproti, ka tas viss gādāts, rūpējoties par labsajūtu un drošību, bet vai iegūtais patiesībā nav zaudējums?
