Indra un Juris iesaka katram pārim pirms kopdzīves izpildīt testu un izlasīt Gerija Čepmena grāmatu.
Saprasties no pusvārda, cienīt un respektēt vienam otru – tie ir sudrabpāra Indras un Jura Zemzaru kopdzīves stūrakmeņi. Nav noslēpums, ka tikai retais pāris arī pēc kāzām spēj saglabāt tās pašas brīnišķīgās izjūtas, kādas piedzīvojuši iemīlēšanās laikā. Nereti tuvi mīlētāji, gadiem ejot, kļūst par naidniekiem, bet viņu laulība – par kaujas lauku. Taču Indra un Juris arī pēc 25 laulības gadiem savās sirdīs spējuši saglabāt mīlestību un izbaudīt otrās jaunības elpu. Viņi ir šā gada pirmais sudrabpāris Jelgavas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā – janvārī pārsteiguma svētkus abiem bija sarūpējuši vecāki un bērni. Kopā saved revolūcijas gadadiena1984. gadā, kad Juris savu mīļoto bija bildinājis un tika noteikts kāzu datums, Jelgavā sparīgi sākās iespaidīgā laulības nama būvniecība. Pāris nodomājis: varbūt pagaidīt, kad to uzcels? Bet, tā kā Indrai tikko bija pieteicies dēliņš, abi nolēma kāzas neatlikt, un vai tad vietai un laikam ir nozīme, ja sirds skaļi kliedz, smej Juris. Indra ar Juri ilgus gadus mācījušies Jelgavas 2. vidusskolas paralēlklasēs, bet vidusskolā bijuši pat klasesbiedri. Lai arī simpātijas vienam pret otru bijušas, mīlas dzirkstelīte tā arī neaizšķīlās. Pēc izlaiduma katrs gājis savu ceļu – puisis iestājies Lauksaimniecības akadēmijā un studējis par veterinārārstu, bet Indra Latvijas Universitātē «fizmatos» apguvusi matemātiķa programmētāja specialitāti. «Draugi jau mums bija vieni, un kopīgos pasākumos satikāmies. Neesot ikdienā kopā, «klikšķis» arī iestājās. Šķiet, es Jurim piezvanīju un uzaicināju viņu uz Oktobra revolūcijas gadadienas svinībām pilsētā. Toreiz bijām 2. kursa studenti, un tad arī viss sākās pa īstam,» smaida Indras kundze. Šodien viņi priecājas un no sirds lepojas ar saviem trim bērniem – Artūru, Aiju un Ievu, kuri dzīvo skaistajā iemīlēšanās laikā un ir studenti, gluži kā viņu vecāki pirms 25 gadiem. Uz «zagsu» baltā limuzīnā1984. gada 7. janvāris – Zemzaru pāra kāzu diena – atmiņā palikusi tikpat skaista un sniegbalti tīra kā šogad tajā pašā datumā, kad pārsteigumu Indrai un Jurim bija sarūpējuši bērni un vecāki.«Bijām iecerējuši nelielas ģimenes vakariņas atpūtas centrā «Lido», bet bērni piekodināja, lai pulksten trijos pēcpusdienā mēs būtu mājās saposušies un sapucējušies. To, ka kaut ko viņi nodomājuši, sapratām, bet ka ko tādu…» galvu nogroza Indra.Norunātajā laikā pie vecākiem ieradās bērni un pie mājas pieripoja balts limuzīns, kas jauno pāri aizvizināja uz Jelgavas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļu.«Laulību ceremonija bija ļoti aizkustinoša un skaista, mūsu vedēji Leo un Vija Šulci arī šoreiz mums bija līdzās kā toreiz. Viņi nupat nosvinējuši savas Zelta kāzas un ir lielisks paraugs mums. Mana mamma bija sarūpējusi sudraba gredzenus,» atceras Indra un rāda to pirkstā. Līdzās tam mirdz Jura dāvinātais saderināšanās gredzens.Juris smej, ka otrreiz jāvārds gan nav bijis jāsaka, bet, ja vajadzētu, nav šaubu, ka tiktu arī pateikts. «Tagad varam dzīvot sev»«Pozitīvi bija tas, ka apprecējāmies un bērni piedzima, mums esot samērā jauniem. Mūsdienu jaunatnei tā pietrūkst, jo viņi vispirms grib izbaudīt jaunību, izveidot karjeru, sapelnīt naudu un tikai tad prāto par ģimeni. Jā, viņi ir apdomīgi, bet dažkārt par daudz. Mēs savus bērnus esam jau izaudzinājuši, bet paši – skaistākajos spēka gados un varam dzīvot savu kvalitatīvu, pilnvērtīgu un brīnišķīgu dzīvi. Varētu pat teikt, ka izjūtam otru jaunību un skaisto iemīlēšanās laiku,» neslēpj Jura kungs. «Tagad mums patīk palutināt vienam otru, un darām to vairāk un ar lielāku prieku nekā agrā jaunībā. Piemēram, rīta kafija gultā mums ir abpusējs prieks, kā saņemot, tā pasniedzot,» stāsta Juris, un Indra piebilst: «Vīram patīk sagādāt man jaukas mīļas pārsteiguma dāvaniņas, ziedus, uzaicināt uz kafejnīcu, arī es viņu iepriecinu ar dāvaniņām, pagatavoju kaut ko garšīgu, un tas ir tikai mums. Lai gan īstenībā neesam aizrāvušies ar lutināšanas māniju, bet vienmēr centušies viens otram nedarīt to, ko negribam, lai mums dara. Man ļoti nepatīk savas jūtas izrādīt ārēji, staigāt rociņās sadevušamies vai klaji otram glaimot un mīlināties. Man tas liekas uzspēlēti. Esam arī pavērojuši, ka tie pāri, kas ļoti akcentē savu pieķeršanos vai jūtas, agri vai vēlu pašķiras,» secina Indra. «… to iesakām katram pārim»Juris atklāj divas lietas, ko novērojis un kas sevi attaisnojušas, lai viņš ar Indru būtu saderīgs pāris.«Psiholoģijas literatūrā var atrast dažādus testus par temperamenta tipiem, bet ne vienmēr cilvēki tiem pievērš būtisku vērību. Velti! Patiesībā tajos ir daudz taisnības, un tie var būt lieliski ceļa rādītāji. Kopā nekad nesaderēs divi holēriķi vai cita tipa personības. Mūsu gadījumā ir lieliska saskaņa – es esmu holēriķis/sangviniķis, bet Indra – flegmatiķis/sangviniķis, teic Juris. Tipus nav iespējams pārveidot. Nav arī jācenšas otru izmainīt, vajag pieņemt cilvēku tādu, kāds viņš ir, – tad tas darbosies,» pamāca Juris, kurš ir bezgala liels grāmatu mīļotājs, jo īpaši viņu saista psiholoģiska rakstura literatūra. Otra lieta, kurai Zemzaru pāris aicina pievērst uzmanību, ir Gerija Čepmena grāmata «Piecas mīlestības valodas», kas lasītājam palīdz saprast, vai viņš un viņa otra puse runā vienā mīlestības valodā. Pirmā mīlestības valoda esot apliecinājuma vārdi jeb veids, kā paust jūtas ar stipriem vārdiem. Nereti komplimenti spēj kalpot par spēcīgiem mīlestības nesējiem. Otra tās valoda – kvalitatīvi pavadīts laiks: «Kad sēžu uz dīvāna kopā ar sievu un veltu viņai divdesmit minūtes nedalītas uzmanības – un viņa dara to pašu –, mēs dāvājam viens otram divdesmit minūtes dzīves,» teikts grāmatā. Trešā mīlestības valoda – dāvanu saņemšana. Lai cilvēkam pasniegtu velti, vispirms par viņu jādomā, un tas dāvanas saņēmējam ir ļoti būtiski. Ceturtā valoda – kalpošanas darbi, sniedzot nesavtīgu palīdzību viens otram. Kā piektā mīlestības valoda grāmatā minēta – pieskāriens –, tas var vēstīt par mīlestību vai naidu. Vārdi «es tevi nevaru ciest» vai «es tevi mīlu» ikvienu, kura galvenā mīlestības valoda ir pieskāriens, neuzrunās tik skaļi kā fiziska saskare. Juris un Indra katram pārim iesaka izlasīt šo grāmatu, pirms sākt kopdzīvi, izrunāt minētās lietas un saprast, kura valoda ir jūsu un kura – partnera, lai viens otru labāk izprastu un respektētu.
