Pirmo Ziemassvētku rītā uzsprāga 1992. gadā būvētā «Ābeļu» katlumāja Auces lauku teritorijā.
Pirmo Ziemassvētku rītā uzsprāga 1992. gadā būvētā «Ābeļu» katlumāja Auces lauku teritorijā.
Ābeļu daudzdzīvokļu mājā dzīvo 20 ģimeņu. Agrākajos laikos telpām siltumu ņēma centralizēti no netālā cūku kompleksa. Bet, kad saimniekošana tajā apsīka, nama iemītnieki bija spiesti gādāt par sevi paši. No fermām dabūja divus norakstītus malkas apkures katlus, ar «Vecauces» saimniecības palīdzību uzbūvēja tiem mājiņu, un apkure varēja sākties. Un, kā skaidroja «Vecauces» direktors Ludvigs Teteris, iedzīvotāji paši rūpējušies gan par kurināmo, gan kurinātāja algu. Tāpēc arī saimniecība neuzņemas nekādu atbildību nedz par sprādzienu katlumājā, nedz tā radītajiem materiālajiem zaudējumiem.
Kā jau pieņemts svētkos, kurinātājs mazliet iešņabojis, tad esot licies uz auss. Rīta pusē katls vairs nav izturējis un uzsprādzis. Pastāv versija, ka nav bijis ieslēgts kāds ūdenssūknis.
Gandrīz pilnībā noārdīta no gāzbetona uzbūvētā katlumāja, par vairākiem metriem no savas pastāvīgās vietas «atkāpies» pats katls.
Gandrīz sveikā – ar nelieliem sejas un abu pēdu apdegumiem – ticis cauri kurinātājs. Neoficiāla informācija vēsta, ka viņš savā postenī nemaz neesot bijis, viņš svinējis Ziemassvētkus pie draugiem. Apdegumi radušies, kad kurinātājs pēc sprādziena gājis lūkot, kas tur tā uguņo.
Izrādās, ka šī nav pirmā reize, kad kurinātājs iekūlies nepatikšanās. Aizpagājušajā gadā no līdzīgas nelaimes viņš izbēdzis tikai tāpēc, ka sprādziena briesmas pamanītas un novērstas.
Katlumāja divu dienu laikā ir pilnīgi atjaunota un atkal jau dod siltumu Ābeļu mājas iemītniekiem. Tikai kurināšana vairs citam nav uzticēta, to dara paši iedzīvotāji mainoties. Vai viņiem visiem pietiek zināšanu un prasmes rīkoties katlumājā, var tikai minēt.
