Jauno zemnieku kluba vīzija ir attīstīt Latvijas laukus.
Jauno zemnieku kluba (JZK) birojā Jelgavā, Dobeles ielā 41a, rit rosība – kā jau pārceļoties, kad sava vieta jāatrod katram papīram un dokumentu mapei, kas rūpīgi glabā liecības par īstenotajiem un iecerētajiem projektiem. Nācās gaidīt rindā, lai ierīkotu internetu, jo šā brīža ekonomiskajā situācijā citas, lētākas telpas meklē daudzi, min JZK izpilddirektore Gunita Atstupena, reāli, bet vienlaikus cerīgi raudzīdamās nākotnē. Proporcionāli samazinātajām dotācijām, ko nevalstiskā organizācija (NVO) saņem no Zemkopības ministrijas, šo to nāksies ierobežot un mazināt, bet tikai ne darboties sparu, lai jaunajiem zemniekiem un jauniešiem dzīve laukos būtu labāka.Mājo JelgavāOrganizācijas pirmsākumi meklējami 1991. gadā – kad arī plosījās krīze, bruka iekārta un juka kolhozi. «Labs stimuls, lai jaunie zemnieki apvienotos. Turklāt daži puiši no Latvijas devās tikties ar Eiropas Lauku jauniešu apvienību (Rural Youth Europe), kurā tolaik bija apvienojušās 15 organizācijas, lai paskatītos, ko un kā viņi dara. Radās ideja, ka pie mums arī vajag,» vēsturē atskatās Gunita, piebilzdama, ka Jauno zemnieku kluba pirmā mājvieta līdz 2005. gadam atradās Rīgā, jo NVO apvieno dalībniekus no visas Latvijas. «Taču lielākā daļa valdes locekļu bija no Jelgavas, un daudzi studēja Lauksaimniecības universitātē. Valdes sēdes notiek regulāri, un radās jautājums, kāpēc nepārcelties.» Un JZK teica: «Jā!»Atbalsta protesta akcijasOrganizācija saviem dalībniekiem piedāvā ne tikai dažādus projektus un informāciju par aktuālākajiem notikumiem, noteikumiem un izmaiņām likumdošanā, bet arī aktīvi pārstāv jauno zemnieku viedokli, piemēram, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē, kā arī joprojām ir Eiropas Lauku jauniešu apvienības dalībniece.«Esam par zemniekiem!» īsi, bet trāpīgi formulē G.Atstupena, būdama pārliecināta – ja ir gribēšana, atradīsies arī varēšana iet, darīt un cīnīties par savām tiesībām, īpaši šajos saspringtajos ekonomiskajos apstākļos. «Situācija lauksaimniecībā visu laiku ir milzusi un milzusi. Agrāk tā arī nebija perfekta. Man ir patiess prieks, ka zemnieki sasparojušies un parāda savu varu. Protesta akcijās viņi atrāvās no darba, domāja, kā tehniku no Liepājas uz Rīgu dabūt. Cik tur degvielas nevajadzēja! Turklāt tehnika zemniekiem nav nekāda vecā, daudzi iesaistījušies dažādos Eiropas fondu līdzfinansētos projektos – to visu aizlaist vējā būtu bezatbildīgi!» teic Gunita, arī pati jūtot lielu piederību lauksaimnieku saimei, kurā iesaistījusies viņas ģimene. Tēvs Bauskas pusē audzē graudus un rapsi, bet brālis darbojas piena lopkopības saimniecībā, kas ļauj gūt «skatu no iekšienes». Prakses iespējas 14 valstīsJauno zemnieku klubs savu darbību galvenokārt izvērš divās jomās – jauno zemnieku un lauku jauniešu atbalstam. «Nodibinoties organizācijai, uzradās daudz partneru ārvalstīs, kas deva iespēju mūsu jaunajiem latvju bāleliņiem, kas bija sākuši zemniekot, doties praksē, skatīties, kā tur lietas notiek, lai varētu attīstīt lauksaimniecību arī Latvijā,» atskatās JZK izpilddirektore, atklājot, ka patlaban sadarbība turpinās ar 14 valstīm, kurp topošie vai pašreizējie zemnieki var doties, lai vairāk par peļņu gūtu pieredzi dažādos darbos un saimniecībās. (Ceļa izdevumi un dalības maksa braucējiem jāsedz pašiem, un viņi nesaņem algu, bet stipendiju.) Šo iespēju izmantojuši simtiem jauniešu, stāsta Gunita, atklādama, ka arī pati savulaik bijusi viņu vidū.Lauksaimnieki dodas arī pieredzes apmaiņas braucienos pa Latviju. «Tie ir tā saucamie jauno zemnieku forumi, kuru laikā apmeklējam saimniecības un tehnikas ražošanas uzņēmumus, bet vakarā iet vaļā dažādas sarunas un spriešanas. Aizpērn šāds pasākumus notika arī Igaunijā, bet šogad plānojam doties uz Lietuvu,» teic G.Atstupena.Vienmēr ir ko darītSavukārt lauku jauniešu atbalstam JZK organizē, piemēram, nometni «Lauki – manas mājas». «Notikušas jau 16 nometnes – kopš 2006. gada pa piecām visos plānošanas reģionos. Bet 2005. gadā tā pirmo reizi risinājās Zaļeniekos. Jaunieši nedēļu apmeklēja dažādas saimniecības, darbojās radošās darbnīcās un darba grupās, sprieda, kādi plusi un mīnusi ir dzīvei laukos, kā to uzlabot,» stāsta JZK izpilddirektore.Pēdējos trīs gadus NVO organizējusi arī tāda paša nosaukuma konkursu, kurā aicināja skolu komandas radīt vīziju, kā attīstīt dzīvi savā pagastā un novadā, lai nebūtu tikai «jāsēž pieturā». Organizācija iesaistījusies Eiropas programmā «Jaunatne darbībā», mudina jauniešus izmēģināt savus spēkus Eiropas brīvprātīgo darbā, kā arī iestājas par zaļās domāšanas vērtībām. Laukos notikušas Karjeras dienas un rīkoti daudz citi pasākumi, kuru turpmākais liktenis gan patlaban ir zem jautājuma zīmes. «Pa šiem gadiem esmu paspējusi apceļot Latviju no viena gala līdz otram. Būts saimniecībās, redzēta viņu pieredze, pozitīvisms un darba spars. Neskatoties uz politisko situāciju valstī, viņi iet, cīnās un nesēž, rokas klēpī salikuši!» atzīst G.Atstupena, novēlot zemniekiem neapstāties un turpināt cīņu par savām tiesībām, bet jauniešiem – būt aktīviem un negaidīt, ka kāds pasmels ar karoti un ielies mutē. «Vienmēr ir ko darīt!» pārliecināta Gunita.
