Pēdējā laikā daudz tiek runāts par spilveniem. Lai mīkstāka piezemēšanās apstākļos, kas apzīmēti ar piecu burtu vārdu, kurš visiem jau, godīgi sakot, piegriezies. Tomēr tam ir nodevīga tieksme klupināt, grūst un izsist pamatu zem kājām, tāpēc vajag kaut ko absorbējošu, lai nesašķīstu gabalu gabalos.Kur ir mans spilvens, kur galējā robeža, no kā es spētu atsacīties bez milzīgas zaudējuma sajūtas? Labi! Varētu pirkt nedaudz lētāku desu, šomēnes atsacīties no jauna džemperīša iegādes, nedoties uz kino un neplānot tālo braucienu uz Jamaiku. Ejam tālāk – o, vajadzētu atdzīvināt iemaņas pavārmākslā un beidzot sākt gatavot pašam. Tas vienalga iznāktu lētāk nekā kulinārijā paķertās kotletes un plovs. Bet atgriezties pie veļas dienas, atkal mazgājot ar rokām, jo nojukusi vecā mašīna, bet jaunajai pietrūkst naudas, gan negribētos. Tāpat kā samainīt ērto un komfortablo trīsistabu dzīvokli pret trīsdesmit kvadrātmetriem ar malkas apkuri. Regress taču ir pazemojošs!Tomēr gudri cilvēki jau sen secinājuši, ka lietas pasaulē vijas pa spirāli. Nāk kāpumi un kritumi, labie un sliktie laiki, kuru ļaunākie scenāriji daudziem mums pat prātā nav ienākuši. Jāparakņājas vien dažas paaudzes atpakaļ, kad mūsu vecvecāki piedzīvoja karu, izvešanas, brutālu īpašumu, statusa un dzīves virziena zaudēšanu. Bet vai tādēļ viņi sabruka? Kas bija viņu spilvens, kas neļāva pārvērsties īgnos sakārņos un raupjos bezsiržos? Manuprāt, tam ir sakars ar sirdi, ko nedrīkst piesiet drausmīgi mainīgajai, taustāmajai fiziskajai realitātei. Jau Kristus mudināja mantas krāt pilnīgi citā īstenībā, jo te kodes lodā, rūsa grauž un zagļi zog. Tāpēc jāmeklē, ko nevar viegli atņemt un noārdīt, un, grozies, kā gribi, tās ir koptas attiecības, kas ķēdes reakcijā stiprina arī pārējās skaļi cildinātās vērtības! Lai kādi būtu apstākļi – nepalikt vienam, jo cilvēcisko attiecību krīze ir ļaunākā no visām! Nožēlojami skatīties, kā padzīvojis cilvēks kuļas kā pliks pa nātrēm, un vienīgais, uz ko viņš var paļauties, ir pašvaldības sociālais dienests. Kur tad ģimene, draugi un pieaugušie bērni? Kāpēc sadedzināti tilti un aizaugušas takas uz vietu, kas vienīgā spēj mīkstināt krīzes izraisīto triecienu?
