Katras meitenes sirsniņā dzīvo naiva, sapņaina princesīte. Šī stulbā muļķe ar saviem asajiem, koši lakotajiem nadziņiem ieķērusies saimnieces dvēselē jau kopš bērnu dienām, kad mamma lasīja pasakas par drošsirdīgajiem prinčiem baltos zirgos un pārējām jēlībām. Tikai un vienīgi viņa vainojama, ka toreiz iepinos tik savādā, divdomīgā avantūrā.Tas bija kārtējais jaukais vakars, ko pavadīju kopā ar draudzenēm kādā bārā Rīgas centrā. Baudījām kokteiļus un daudz smējāmies. Kādā brīdī atskārtu, ka pie blakus galdiņa draugu kompānijā sēž simpātisks puisis. Mūsu skatieni sastapās… un mazā, sapņainā maita iecirta savus nadziņus vēl dziļāk manā krūškurvī.Tā kā ar draudzenēm nolēmām doties tālāk, bet no puiša puses joprojām nekādi taustāmāki uzmanības apliecinājumi par mulsu saskatīšanos nenebija manāmi, nolēmu – laiks rīkoties. Uzrakstīju zīmīti ar savu telefona numuru un, kad puisis devās uz WC, to ieliku viņa jakas kapucē. Kamēr mēs ar draudzenēm taisījāmies uz promiešanu, jauneklis ar draugiem izgāja ārā uzpīpēt. Ejot viņiem garām, pamanīju, ka kapuci viņš uzmaucis galvā, bet zīmīte sērīgi mētājas pie kājām. Protams, nevarēju pieļaut, ka mans lieliskais gājiens tik primitīvi izgāžas, tādēļ nepiespiestā tonī teicu: «Tev tur kaut kas izkritis…» Tad pagriezos un cēlā gaitā aizsoļoju draudzenēm līdzi Vecrīgas virzienā.Puisis nelika ilgi gaidīt, piezvanīja un piedāvāja satikties. Atvadījos no meitenēm un steidzos uz tikšanos ar savu kapuču princi. Iepazīšanās bija jauka, abiem smaids līdz ausīm. Tad sadevāmies rokās un gājām cauri Vecrīgai, čalodami par šo un to. Uzzināju, ka Valters mācījies Medicīnas akadēmijā un strādā par protēzistu.Laiciņš tovakar bija vēss, un es nolēmu doties mājās. Uz atvadām saņēmu tiešām jauku buču, pēc kuras, neko sliktu nedomādama, noteicu: «Tā jau var aukstumpumpu dabūt, vējā bučojoties.» Valters izvalbīja lielas acis un ar neviltotu izbrīnu pajautāja: «Tev ir A hepatīts?»Godīgi sakot, paliku mēma un nespēju neko prātīgu atbildēt – neiešu jau apšaubīt skolota mediķa izteikumus. Vārdu sakot, viņš mani pārliecināja, ka cilvēki, kuriem mēdz būt aukstumpumpas, ir slimi ar A hepatītu. Visu nākamo dienu man nebija miera. Piezvanīju pa medicīnas konsultantu tālruni, kur uzzināju, ka aukstumpumpām jeb herpes vīrusam, protams, nav nekāda sakara ar A hepatītu.Valters kopš tās reizes nav zvanījis, bet manas draudzenes par šo stāstu ar ironiskām beigām vēl ilgi smējās.
