Trešajos Ziemassvētkos pēc ilgāka pārtraukuma Līču mājās kopā sanāca rajona zemnieku apvienības jauno klubiņš – 16 jaunieši no dažādiem pagastiem.
Trešajos Ziemassvētkos pēc ilgāka pārtraukuma Līču mājās kopā sanāca rajona zemnieku apvienības jauno klubiņš – 16 jaunieši no dažādiem pagastiem. Katrs raksturoja savu dzīves un darba vietu, un mani pārsteidza jauno cilvēku aktīvā, ieinteresētā pozīcija, skaidrais un motivētais viedoklis par pašu izvēlēto ceļu.
Atis un Ivars, stāstot par pašu pieredzēto prakses un mācību vietās ārzemēs, lika klausītājiem aizdomāties par atšķirīgo Eiropas valstu un Latvijas lauksaimniekošanā, attieksmē pret darbu, arī valsts ieinteresētībā savu lauku uzturēšanā un sakārtošanā. Mūs šķir bezdibenis visos līmeņos! Un tad vēl šāda doma: «Ir vērts pastrādāt ārzemnieka fermā, lai tiktu pie skaidrības, ka lauksaimniecība man nav pa kaulam.»
Ritvars un Leons sāpīgi pārdzīvo savējo – Zemgales ciemata un Zaļenieku – ļaužu pieticību gan kultūras, gan kārtības ziņā. Bet viņiem jau ir savi priekšlikumi un idejas, lai šis tas mainītos. Pietiek Rīgu spodrināt, ja ar to tiek bremzēta lauku attīstība.
«Pēdējais laiks valdībai rīkoties, lai laukos ienāktu finansu un stratēģiska palīdzība» – tā saka Edgars no Cenu pagasta un turpina: «Rūpniecības attīstība Jelgavas pievārtē ļautu atdzīvināt mūsu rajona ekonomisko dzīvi, rastos darba vietas apkārtējiem, turklāt esošo transporta ceļu dēļ tas būtu izdevīgi arī šiem uzņēmumiem.»
Arnis no Sesavas uzskata, ka ar katru gadu grūtāk kļūst jaunajam zemniekam nostiprināties kā ražotājam savā saimniecībā, jo, palielinoties izaudzētā kopapjomam, pārstrādes un realizācijas daudzumi labākajā gadījumā paliek iepriekšējie.
Slēgtās pārstrādes uzņēmumu akciju sabiedrībās šos jaunpienācējus negaida, lai gan tieši viņiem varbūt pieder nākotne. Arī brīvas vai iznomājamas zemes trūkst, tāpēc nevar domāt par paplašināšanos.
It visos pagastos iezīmējas dažu spēcīgu lielsaimnieku nostiprināšanās, kamēr vairums strādā naturālās saimniekošanas līmenī un līdz ar to bez cerībām uz attīstību un pārticību.
Kā no tā izkļūt?
Līvija no Platones pagasta uzsver nepieciešamību zemniekiem sevi aizstāvēt ar savas sabiedriskas organizācijas palīdzību.
Ritvars savukārt aicina apvienoties domubiedriem, specializēties. Vita, Atis un Edgars ieteic sekot situācijas izmaiņām un mainīties tām līdzi, pielāgoties, mācīties.
Jauniešiem ir ļoti daudz skaidru viedokļu, atziņu un priekšlikumu darboties – kā nu varēdami, katrs par sevi cīnās uz priekšu, bet visi kopā – Latvijai. Varbūt arī tu, lauku jaunieti, viņiem pievienosies?
Pēc nopietnajām sarunām zemnieku jauniešu tikšanās pārtapa omulīgā un jautrā vakarēšanā, ko interesanti vadīja Līvija, bet visiem sveces liet mācīja Atis.
Jaunie meklē sava klubiņa darbības shēmu, pamatidejas, kas varētu derēt visiem. Tas būs nopietni.
