Grupa jelgavnieku 11. februārī Dailes teātrī noskatījās Mihaila Gruzdova iestudēto A.Čehova komēdiju «Kaija». Tajā atklātas dažādas ainas no muižnieku dzīves Krievijā ap 1895. gadu. «Kaija» ar tēlaini simbolisko nosaukumu sen kļuvusi par klasisku vērtību, kas joprojām kalpo par laikmeta domu spoguli. Tas ir stāsts par vientuļiem neveiksminiekiem, liekajiem cilvēkiem, bet tajā pašā laikā arī par kaislību labirintu, kurā sirgst ar mīlestību. Jāuzteic aktieru kolektīva nevainojamais tēlojums, sevišķi izcēlās Ilze Ķuzule, Artūrs Skrastiņš, Juris Žagars, Aldis Siliņš u.c. Tomēr ir arī dažas piezīmes. Nesaprotama šķita uzkrītoši biežā aktieru krišana ģībonī (piecas sešas reizes izrādē), dažreiz pat par mazsvarīgiem notikumiem. Vai tajos laikos tas bija «modē». Tērpi arī ne visām aktrisēm bija to laiku stilā, dažās epizodēs aktrises bija ģērbušās biksēs. Komēdijas noskaņai traucēja arī skaļa pērkona dārdi ar lietu, kad mainījās epizodes vai ainas. Nesaprotama bija otrās daļas starpbrīdī pie atvērta aizkara notiekošā stalažu montāža pēc mūsdienu tehnoloģijām, kuras tālāk praktiski neizmantoja. Tā vietā būtu vēlams parādīt kaut ko tam laikam raksturīgu. Daži vārdi par programmas grāmatiņu. Šajos krīzes laikos nebija izvēles – tika pārdota 12 lapu grāmatiņa par latu, kurā bija skatāmas aktieru fotogrāfijas. Pirmajā redzama roka ar kūpošu cigareti, arī trešajā fotogrāfijā aktieris kūpina cigareti. Laikam Dailes teātris šādi propagandē smēķēšanu. Domāju, ka A.Čehova laikā cigaretes nelietoja, bet gan cigārus un pīpes. Programmā nav atrodams arī gadsimts, kad norisinās darbība. Ierosinu Dailes un citiem teātriem pārdot arī programmas tikai ar aktieru sastāvu par daudz zemāku cenu, lai būtu izvēle. Pēc izrādes lielākā daļa šo programmu par latu nonāk konteineros, varbūt retais veido kādu kolekciju.Neņemot vērā dažas nepilnības, kopumā ar izrādi bijām apmierināti un mājās braucām labā noskaņojumā.Grupas vārdā –
