Kāds, kas neesam mēs paši, ietekmē mūsu dzīvi. Vai liktenis?
Piecas minūtes nokavēta lidmašīna, kas īsi pēc pacelšanās nogāzusies. Lēmums ieskriet kafejnīcā, kur satikta lielā dzīves mīlestība. Nejauši izvēlēta profesija, kas turpmākajos gados nesusi veiksmi un piepildījumu. Teju katrs savā dzīves stāstā atrodam notikumus, kurus varam apzīmēt kā liktenīgus. Vai tiešām eksistē kāda Grāmata, kur viss iepriekš uzrakstīts un noteikts, ko nevar mainīt, vien samierināties? «Stoiķiem ir sakāmvārds: paklausīgos liktenis ved, bet nepaklausīgos – velk,» smej ģimenes terapeits Sandis Ratnieks, ar kuru mēģinām ielūkoties likteņa noslēpumainajā dabā.Cēloņu un seku varā«Cilvēkam patīk domāt, ka tas, kas ar viņu notiek, nav nekādā veidā saistīts ar viņa rīcību un dzīvesveidu, tomēr pastāv likumsakarības, kas ietekmē mūsu dzīvi. Dziļākās nostādnes, pasaules redzējums, vērtības, uzvedība, kas izveidojusies par gandrīz noteiktu reakcijas veidu, aiz kā stāv audzināšana un pieredze. Visam apakšā ir kāda brīžam neapzināta filosofija, kāpēc lietas darām tā un ne citādi,» stāsta terapeits, mudinādams notiekošajā vairāk saskatīt loģisku secību, nevis fatālu nejaušību virknējumu. Jautājums vien, cik daudz mēs ko atpazīstam. «Piemēram, ir datorprogrammas, ko lietojam apzināti, un tādas, kas nodrošina, ka vispār iespējams kaut ko darīt, bet pašas paliek fonā. Ir lietas, kas dziļi ieliktas mūsos un diktē mūsu rīcību. Tāpēc liktenis savā ziņā esam paši, jo nesam sevī gan potenciāli labās, gan sliktās lietas,» turpina Sandis, akcentēdams, ka visam, ko darām, rodas arī noteiktas sekas. Dažkārt gan tās grūti pamanīt, bet agri vai vēlu pļauja nāk un ietekmē mūsu dzīvi. Un gadās, ka tas nav viens cēlonis, bet vesela virkne, ko grūti atšķetināt.Ne viss ir paša rokāsDzīves gājumu lielā mērā iespaido arī paaudžu mantojums un vide, laukums, kurā viņš pastāv. «Ir likumsakarības, kas darbojas cilvēku un pat tautu dzīvē, piemēram, mūsu mentalitāti ietekmējis apstāklis, ka savulaik tauta 700 gadu bijusi kalpa stāvoklī. Nolemjot dzīvot kādā konkrētā vietā, es arī ielieku sevi likumsakarību kopumā, kas tur strādā, piemēram, noteikta ūdensapgāde, veikali un cilvēki. Citur būs savādāk!» teic S.Ratnieks, skicēdams savdabīgu tīmekli, kurā esam iepīti. Vai tā ir negrozāma nolemtība? «Vieni uzskata, ka viss, kas atgadās, ir iepriekš noteikts un cilvēka brīvā griba to neietekmē. Nedomāju, ka ir tik fatāli, bet arī ne tik ļoti optimistiski, lai vienmēr apgalvotu, ka katrs pats ir savas laimes kalējs. Daudz atkarīgs no citiem cilvēkiem un apstākļiem, ko viņi rada. Piemēram, karš Irākā. Raugoties no cilvēciskā viedokļa, tas ir nepārvarams apstāklis, bet, no otras puses, aiz tā bija viena konkrēta cilvēka lēmums, ka šis karš būs. Vai, piemēram, reģionu skar sausums, un raža izdeg – šī teritorija, vari kaut izstiepties, nolemta badam! Savu dzīvi droši varam plānot vien tad, ja valda miers un stabilitāte!» pārliecināts Sandis, norādīdams vēl uz kādu ietekmi: «Vai tas ir liktenis, ka zemniekam ir saimniecība? Varētu to pārdot, bet saista lojalitātes saites, kas aizved atpakaļ pie ģimenes – vectēvs saimniekojis, kā nu es tā uzsitīšu to visu gaisā un nopirkšu mašīnu!»Meklējam līdzīgosDažādām likumsakarībām liela loma ir arī attiecībās, kur bieži mēdzam sazīmēt likteņa pirkstu. «Reiz tika veikts eksperiments, kurā sapulcināja 30 savā starpā nepazīstamu cilvēku, un viņiem nerunājot vajadzēja izveidot grupas. Rīkotāji bija noraizējušies, kā tajās integrēsies bāreņi, bet pārsteidzoši – viņi bez vārdu palīdzības bija izveidojuši paši savu grupu,» stāsta terapeits, norādīdams, ka cilvēku izvēlē daudz nozīmē neapzināti faktori. «Jebkurās attiecībās mēs meklējam pazīstamos un sev līdzīgos!»Svarīga attieksmeSastopoties ar ierobežojumiem un nepārvaramiem apstākļiem, kas brīžam ierauj kā virpulī, vienmēr izšķirīga nozīme bijusi attieksmei. «Pastāv tā saucamā zaudētāja un uzvarētāja psiholoģija. Pirmie žēlosies, ka dzīve nav taisnīga, savukārt uzvarētāji apstākļus uztvers kā izaicinājumu, ar kuru jātiek galā, saprotot, ka raudāšana te daudz nepalīdzēs. Liela daļa taisnības ir teicienā – ja nevari mainīt apstākļus, maini attieksmi! Svarīgi apzināties, ka mums piemīt nepieciešamie resursi, lai kaut ko savā dzīvē sasniegtu!»Dažkārt cilvēkiem palīdz, ja viņi raugās uz situāciju kā – «nebija lemts» vai «viss notiek uz labu»! «No kurienes šī paļāvība? Kā «Prāta vētra» dzied: «Ja jau viss, kas notiek, notiek uz labu, tad tur kaut kam ir jābūt!» Daudzi, pat neticīgi cilvēki, jūt kādu vadību, bet nevienam nesaka paldies. Kas paliek «aiz kadra»?» retoriski jautā S.Ratnieks, vēlreiz mudinādams mēģināt noskaidrot, kas ir tas, kas ietekmē manu dzīvi. «Tā ir laba viela pārdomām! Iespēja saprast, analizēt un līdz ar to mainīt lietas vai attieksmi. Ja notiek iekšējais darbs, arī dzīves gājums izvēršas citāds, jo ne jau «dienas dzīvo mūs, bet mēs dzīvojam dienas»!»
