Pašā gadu mijā nelaime notika kādam vīrietim Ozolniekos.
Pašā gadu mijā nelaime notika kādam vīrietim Ozolniekos. Laukā tika šautas raķetes, un, lai gan vīrietis bija ļoti uzmanīgs un tuvumā nevienam nākt neļāva, viņš tomēr cieta negadījumā. Raķete atradusies zemē, kad pēkšņi atskrējis suns un ar ķepu aizskāris raķeti, tādējādi izmainot tās trajektoriju. Rezultātā spridzeklis trāpījis 51 gadu vecajam vīrietim acī. Cietušais ar smagu traumu nogādāts slimnīcā Rīgā. Savukārt Kalnciemā 25 gadus vecam vīrietim pirotehnika sprāgusi rokās. Vīrietis ar četru pirkstu nagu amputāciju ievietots slimnīcā. Cietuši ir vēl divi cilvēki, no kuriem viens traumu guva, raķetei aizejot rikošetā.
Šie ir tikai 1. janvāra negadījumi, kas saistīti ar pirotehnikas lietošanu. Precīzas statistikas, cik ir cietušo, kuri neuzmanīgi rīkojušies ar pirotehniku vai sprāgstošiem pašbrūvējumiem, nav. Nevienam nav vēlēšanās tikt savainotam, taču negadījumi notiek un notiek lielākoties neuzmanības un nevērības dēļ gan pret sevi, gan apkārtējiem. Ikviens ir pārliecināts, ka tieši ar viņu nekas nenotiks. Šāda pārliecība – kā rāda bēdīgā pieredze – ir kļūdaina. Bez raķetēm un dažādiem citiem pirotehniskajiem brīnumiem, kuri bieži mēdz «uziet gaisā» pirms laika, veikalos iespējams iegādāties arī dažādas «hlopuškas», arī tādas, kuru izcelsme ir ļoti «neskaidra». Tā dienu no dienas vecīši (un ne tikai) ir spiesti pamatīgi trūkties, dzert sirdsdrapes un lūgt Dieviņu, lai ļauj šajā pasaulītē uzkavēties vēl kādu laiku, tiek traucēts sabiedriskais miers un ļoti bieži – arī naktsmiers.
Kur ir šīs problēmas risinājums? Vai tāpēc, ka cilvēki dažkārt sevi savaino, pirotehniku aizliegt? Vai ieviest stingrākus pārdošanas noteikumus, piemēram, pārdevējiem (arī ražotājiem) nodrošināt pilnīgāku lietošanas un drošības tehnikas instrukciju?
«ZZ» noskaidroja ar pirotehnikas lietošanu «cieši saistīto» institūciju un iestāžu vadītāju viedokļus.
Jelgavas pilsētas slimnīcas Traumatoloģijas nodaļas galvenā ārste Vija Lomanovska: «Lietojot pirotehniku, ir jābūt ļoti uzmanīgiem, pretējā gadījumā var notikt nelaime. Labāk jau vispār ar tādām lietām nenodarboties, tas ir ļoti bīstami. Šādos negadījumos – kā likums – parasti cieš pirksti, rokas un acis. Kad sprāgst, tad cieš arī seja. Vīrietim, kuram pirotehnika sprāga rokās, vēl ilgi būs jāārstējas un, jādomā, paliks arī nopietnas sekas. Pirotehniku noteikti nevajadzētu pārdot un dot bērniem, jo viņi gandrīz nekad nav piesardzīgi.»
Jelgavas Municipālās policijas galvenais priekšnieks Fēlikss Jasens: «Mana nostāja pret šādu pirotehniku ir negatīva. Kaut ko darīt, lai pa naktīm nespridzinātu, mēs nevaram. Parasti spridzina bērni. Ir noteikumi, ka it kā personām līdz 18 gadu vecumam pirotehniku nedrīkst pārdot, taču uzrodas dažādas firmas, kuras to neievēro. Piemēram, veikalā «Lija» pirotehniku nepārdod tiem, kas jaunāki par 18 gadiem, taču pāri ielai darbojas kaut kāda Ozolnieku firma, kurai ir atļauja, un viņi neskatās, kam pārdot. Mēģinājām viņus tvarstīt, bet ko tu padarīsi – dokumenti kārtībā. Taču jāpiezīmē, ka Jelgavā vēl nespridzina tik traki kā Rīgā.»
Jelgavas Domes priekšsēdētājs Uldis Ivans: «Ķīnā jau 3000 gadu spridzina, bet idiotam var iedot pildspalvu un viņš iedurs sev acī. Es domāju, ka jebkurai lietai jābūt savā laikā un klāt jābūt prātīgiem cilvēkiem. Mēs vēl neesam līdz tam izauguši. Ja paskatās, kā pirotehniku lieto Francijā vai ASV, jāsecina, ka tā vienmēr bijusi bīstama. Ja likums neaizliedz tirgot 1. un 2. kategorijas (salīdzinoši nekaitīgu) pirotehniku, tad es kā Domes priekšsēdētājs nevaru pret to iebilst. Kā individuāla, fiziska persona uzskatu, ka vajadzētu ierobežot šādas pirotehnikas tirdzniecību. Bērniem nevajadzētu mētāties ar pirotehniku, mest degošas petardes zem kājām. Ja man būtu likumdevēja tiesības, es daudz stingrāk «ņemtu» pirotehnikas tirdzniecību.»
Secinājumi jāizdara katram pašam. bērniem pirotehniku pārdot nedrīkst nekādā gadījumā, bet, runājot par pirotehniku un pieaugušajiem, jāsecina, ka katrs pats sev ir gudrākais. Kas nav pietiekami piesardzīgs, lai dažu «spilgtu un skaļu» brīžu dēļ labāk nespēlējas ar savu un citu veselību vai pat dzīvību.