Uz kvartāla dzīvojamām mājām (deviņām) uzstādīts viens kopējais siltuma skaitītājs, pēc kura rādījumiem iedzīvotājiem jāmaksā 61,5 santīmi par kvadrātmetru.
Uz kvartāla dzīvojamām mājām (deviņām) uzstādīts viens kopējais siltuma skaitītājs, pēc kura rādījumiem iedzīvotājiem jāmaksā 61,5 santīmi par kvadrātmetru. Kvartāla siltumtrases nav remontētas, ēku koplietošanas durvis un logi nav kārtībā. ir arī vēl citas nekārtības, kas palielina siltuma zudumus. Cik likumīga ir šāda kopēja skaitītāja uzstādīšana un vai iedzīvotājiem jāsedz neremontēto trašu radītie zudumi?
– Saskaņā ar dzīvojamo telpu lietošanas noteikumiem dzīvojamo telpu iemītnieku pienākumi ir veikt pasākumus dzīvojamā telpā konstatēto bojājumu novēršanā, ziņojot par to izīrētājam vai īpašniekam, vai arī attiecīgajam avārijas dienestam.
Savukārt izīrētāja (īpašnieka) pienākums saskaņā ar likuma «Par dzīvojamo telpu īri 40. pantu ir nodrošināt dzīvojamās mājas (telpas) uzturēšanu atbilstoši sanitārajām un tehniskajām prasībām, kā arī nepieciešamības gadījumā viņam jāveic dzīvojamās mājas vai telpas kapitālremonts. Tas attiecas arī uz siltumenerģijas tīkliem, kuri piekrīt dzīvojamās mājas izīrētājam (īpašniekam). Par dzīvojamās mājas elementu bojājumiem, kas radušies mājas vispārējas nolietošanās rezultātā, atbild izīrētājs (īpašnieks). Ja izīrētājs (īpašnieks) ar īrnieku savstarpēji saskaņotos termiņos nepilda pienākumus attiecībā uz dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) remontu, īrniekam ir tiesības veikt remontu pašam uz izīrētāja (īpašnieka) rēķina un atskaitīt remonta izdevumus no turpmākās īres maksas. Zaudējumi, kas radušies īrniekam izīrētāja vainas dēļ, atlīdzināmi likumdošanas aktos paredzētos gadījumos un kārtībā.
Kapitālais remonts ir mājas pamatelementu un komunikāciju nomainīšana un uzturēšana lietošanas kārtībā (jumts, fasāde, kāpņu un pagraba telpas, pārsegumi, iekšējie un ārējie tīkli u. c.). Izīrētāja (īpašnieka) pienākums ir uzturēt kārtībā arī mājas teritoriju, gādāt par kāpņu telpu apgaismojumu, atkritumu savlaicīgu izvešanu. u.c. Izīrētājam (īpašniekam) jāveic pēc kapitālā remonta arī kārtējais remonts. Viņam jāremontē tās telpas, kas tieši nav izīrētas (kāpņu telpas, bēniņi, kā arī citas).
Īrnieks drīkst veikt to remontu, ko nav izdarījis izīrētājs tikai tad, ja pirms tam bijusi abu pušu vienošanās par remonta izdarīšanas termiņu, ko izīrētājs nav ievērojis. Citos gadījumos īrniekam (privatizēta dzīvokļa īpašniekam) vispirms jāuzaicina izīrētājs izdarīt tādu remontu, kas ietilpst viņa pienākumos, un tikai tad, kas izīrētājs izvairās no vienošanās ar īrnieku par termiņiem, īrnieks var to izdarīt pats.
Jāpiezīmē, ka viena kopēja skaitītāja uzstādīšana veselam kvartālam nav nelikumīga darbība – gan siltumtīklu uzņēmums, gan namu pārvalde ir rīkojušies savu interešu un iespēju robežās. Cits jautājums, vai tas ir izdevīgi īrniekiem.
Kas attiecas uz siltumenerģijas zudumiem ēku sliktā tehniskā stāvokļa un neremontēto kvartāla iekšējo tīklu dēļ, vispirms iesaku iedzīvotājiem iepazīties ar savām tiesībām un namu pārvaldes pienākumiem, apsekot visas savas dzīvojamās mājas un visu teritoriju, konstatēt un fiksēt aktā trūkumus, bojājumus un tad likumdošanas aktos paredzētā kārtībā doties vispirms namu pārvaldē, bet pēc tam augstākstāvošā instancē. Ja ēkas pieder Latvijas Dzelzceļam, tad akts un iesniegums jānosūta gan Dzelzceļam, gan namu pārvaldei, vienojoties par termiņu remonta veikšanai. Jāuzaicina izīrētājs veikt remontu, kas ietilpst viņa pienākumos. Ja viņš izvairās, sāciet to paši. Par zaudējumu atlīdzību, kas radušies īrniekam – nākamajā rakstā.
Ēriks Vēveris Tālrunis 3029174
