Tuvojoties pavasarim, Jelgavas ielas neskaitāmo bedru dēļ kārtējo reizi kļuvušas par neizbraucamu slazdu tīklu. Tā kā finanses ir ierobežotas, uz strauju situācijas uzlabošanos nav ko cerēt.
«Ziņas» vairākiem ceļu būves speciālistiem jautāja, kādēļ rodas bedres un vai no tādām problēmām iespējams izvairīties. Secinājums viens – daudzviet asfalts savu laiku nokalpojis, un bedru lāpīšana nekādu labumu vairs nedod.Rīgas Tehniskās universitātes Transportbūvju institūta direktors profesors Juris Naudžuns uzsver – cik ilgi saremontētā bedre kalpo, atkarīgs no darba kvalitātes. Ideālā gadījumā ap bedri būtu jānokaļ saplaisājusī asfalta daļa, bedre jāiztīra no tur sakrājušās organikas, sāls un citiem gružiem. Tas procesu sadārdzina, taču aizlāpītajai bedrītei ilgāku laiku nebūtu jāķeras klāt. Kā īstermiņa risinājumu, lai bedrēs nebojātu transporta līdzekļus, J.Naudžuns min šķembu bēršana tajās. Tiesa, tādā gadījumā jārēķinās, ka automašīnas braucot šādu pildījumu ātri vien izsitīs laukā. Viņaprāt, pieņemams risinājums būtu pagaidu variantā bedru aizpildīšanai izmantot šķembas, bet, uzlabojoties finansiālajiem un laika apstākļiem, nofrēzēt veco asfaltu un klāt virsū jaunu…Plašāk par šo tēmu – sestdienas, 14.marta, «Zemgales Ziņās».
