Arvien biežāk presē un televīzijā tiek minēti vērtspapīri un ar tiem saistīti notikumi.
Arvien biežāk presē un televīzijā tiek minēti vērtspapīri un ar tiem saistīti notikumi. Latvijā, tāpat kā citās pietiekami attīstītās valstīs, ir savs vērtspapīru tirgus, kurš attīstās spraigiem soļiem. Arī nākotnē šī tendence palielināsies, jo vērtspapīru tirgus ir attīstītu valstu ekonomikas neatņemama sastāvdaļa.
Trešdaļa iedzīvotāju – akcionāri
Pašlaik Latvijā viens no populārākajiem vērtspapīriem ir akcijas. Tas tādēļ, ka valstī ir ap 80 tūkstoši akcionāru – cilvēku, kam reāli pieder kāda uzņēmuma akcijas. Lielākā daļa no viņiem savas akcijas iegādājušies publiskajā piedāvājumā, kad tās varēja nopirkt par sertifikātiem. Bet, tā kā 80 tūkstoši – tā ir tikai apmēram trešā daļa Latvijas iedzīvotāju, paredzams, ka akcionāru skaits tikai augs un vērtspapīru tirgus kļūs vēl populārāks. Un tas notiks arī tad, kad potencionālie akcionāri sapratīs vērtspapīru tirgus būtību, riskus un peļņas gūšanas iespēju (prātīgi darbojoties, te var gūt daudz lielāku peļņu nekā noguldot bankā uz procentiem).
Lai kļūtu par akcionāru un sāktu pelnīt tirdzniecībā ar akcijām, nemaz nav jābūt miljonāram. Teorētiski to var sākt ar 10 – 20 latiem.
Ko darīt ar akcijām?
Tātad – ko darīt, ja jums ir par sertifikātiem iegādātas akcijas un jūs tās gribat pārdot vai piepirkt citas klāt, vai arī jums to nav nemaz un jūs gribat tās iegādāties?
Latvijā vērtspapīru tirdzniecību nodrošina Rīgas Fondu birža (RFB), kas ir vienīgā tāda Latvijā. RFB dibināta 1993. gada decembrī, bet pirmā tirdzniecības sesija notika 1995. gada jūlijā. Taču tas nenozīmē, ka jums, lai pirktu vai pārdotu akcijas, tūlīt jādodas uz Fondu biržu. Jums ir vajadzīgs licencēts finansu starpnieks, tas ir, bankas vai brokeru sabiedrības, kas ieguvušas licenci strapniekdarbībai vērtspapīru tirgū. Pašlaik tādi licencēti finansu starpnieki ir 17 bankas un deviņas brokeru sabiedrības. Pārsvarā šādas licences ir visām lielākajām Latvijas bankām – Unibankai, Latvijas Krājbankai, Hipotēku bankai un citām. Šo sabiedrību brokeri pārstāvēs jūsu intereses Rīgas Fondu biržā.
Palīdzēs finansu starpnieki
Viņu visizplatītākie pakalpojumi ir:
– vērtspapīru dereģistrācija;
– vērtspapīru kontu atvēršana;
– vērtspapīru kontu slēgšana;
– vērtspapīru kontu apkalpošana;
– vērtspapīru pārskaitīšana no klienta konta;
– vērtspapīru ķīlas reģistrācija;
– vērtspapīru bloķēšana;
– starpniecības darījumi ar vērtspapīriem;
– izziņu sniegšana;
– citi pakalpojumi.
Vispirms jāatver konti
Atnākot uz banku vai brokeru sabiedrību, klientam vispirms ir jāatver vērtspapīru konts. Ja klients grib RFB pārdot par sertifikātiem iegādātas akcijas, tās ir jādereģistrē, tas ir, jālūdz banka pārskaitīt akcijas no to sākotnējā reģistra uz izvēlēto banku. Sākotnējā reģistrā atrodas visas akcijas, kuras ir bijušas publiskajā piedāvājumā. Ja akcionārs nevēlas pārdot par sertifikātiem iegādātas akcijas, dereģistrācija nav obligāta un arī vērtspapīru kontu atvērt nav nepieciešams.
Konta atvēršanas un dereģisatrācijas laiks nav ilgs, parasti tas ir viena divas dienas. Tas jāņem vērā, jo dokumentu noformēšanas dienā akcijas pārdot vēl nevarēs.
Atverot vērtspapīru kontu, klientam tiks atvērts arī naudas konts, kurā varēs saņemt naudu par pārdotajām akcijām, dividendes vai arī iemaksāt naudu, ja gribēs akcijas iegādāties.
Pakalpojumi maksā naudu
Atverot vērtspapīru kontu, tiek noslēgts līgums par tā apkalpošanu, tādēļ jau laikus vajag interesēties par izcenojumiem. Maksa tiek ņemta arī par konta atvēršanu un akciju dereģistrāciju. Konta atvēršana parasti maksā divus trīs latus, akciju dereģistrācija – divus līdz piecus latus.
Kad vērtspapīru konts ir atvērts, var iesniegt pirkšanas vai pārdošanas uzdevumu. Lai to izdarītu, jāaizpilda noteikta parauga anketa, uz kuras parakstās gan klients pats, gan brokers. Par uzdevumu tiek iekasēta komisijas maksa. Parasti tā sastāv no divām daļām. Pirmā ir par uzdevuma iesniegšanu – par to, ka tiek veikta konta bloķēšana, dokumentu nofromēšana u.c.
Šī maksa tiek iekasēta neatkarīgi no tā, vai uzdevums tiek izpildīts vai ne. Otrā maksas daļa – ir noteikti procenti no darījuma summas, ja uzdevums tiek izpildīts pilnībā vai daļēji. Juridiskām personām salīdzinājumā ar fiziskajām pakalpojumu cenas ir lielākas, dažkārt pat vairākas reizes.
Palīgs jāizvēlas ar aprēķinu
Ja klients vēlas pārdot akcijas un izņemt naudu no sava naudas konta, tad būs jārēķinās ar vairākiem nosacījumiem. Dažām bankām naudu ieskaita tikai trešajā dienā pēc darījuma, tādēļ nāksies gaidīt. Tomēr lielās konkurences dēļ vairākas bankas naudu izsniedz jau tajā pašā dienā, tiesa gan, dažas par «ekspress» pakalpojumu ņem arī samaksu.
Tātad, izvēloties banku vai brokeru sabiedrību, ir jāizlemj, kādiem mērķiem tiks izmantots vērtspapīru konts – lai aktīvi darbotos vērtspapīru tirgū, vai arī tas vajadzīgs vienīgi akciju uzglabāšanai.
Ja būs daudz darījumu, lietderīgi ir izvēlēties banku ar zemām komisijas maksām par uzdevumu iesniegšanu, kaut arī par kontu apkalpošanu būs jāmaksā mazliet vairāk nekā citur. Ja vērtspapīru kontam būs vienīgi uzglabāšanas mērķis vai akcijas iegādātas ilgākam laika posmam, jāizvēlas banka ar viszemākajām konta apkalpošanas izmaksām.
Bieži vien izvēli var noteikt tieši bankas ģeogrāfiskā atrašanās vieta, sevišķi lauku rajonos, kur nav plaša banku filiāļu tīkla. Svarīga, izvēloties banku, ir arī apkalpošana un informācijas pieejamība, jo no sadarbības ar brokeriem un informācijas iegūšanas ir atkarīgi vērtspapīru pircēja un pārdevēja panākumi.
